Īpatnējie arhitekti

Arhitektu iegansts likvidēt Okupācijas muzeju ir pēkšņi atrastā mīlestība pret pašu padomjlaika ēku Strēlnieku laukumā

Pēdējā laikā aktualizējies mēģinājums likvidēt Latvijas Okupācijas muzeju ir devis iespēju tuvāk iepazīties ar dažu labu arhitektu spējām godīgi diskutēt lietas.

Televīzijā dzirdējām arhitektes Ausmas Skujiņas apgalvojumu, ka Okupācijas muzeja skiču projektam nav bijis maketa, kaut arī iepriekšējā nedēļā, kad arhitektiem rādīja Latviešu strēlnieku laukuma ēkas patreizējo stāvokli, viņa ir nofotografēta, sēžot blakus šim „neesošam” maketam.

Dzirdam Zaigas Gailes apgalvojumu, ka: „Tur ir milzīgas pagrabu telpas, kuras ir sliktā stāvoklī, bet tas jau ir tikai projektēšanas jautājums un izbūves jautājums. Telpas tur pietiek un piebūve nav vajadzīga”. Protams, ka ir pagrabu telpas, kuras gaida pārbūvi. Paši muzejnieki viņai rādīja. Gan skiču projektā, ko visi varēja pētīt jau 2011.gadā, gan tehniskā projektā ir paredzēts izmantot šīs pagrabu telpas, un vēl paplašināt pagrabu.

Viņas teiktais: „Ja mēs taisām grandiozu piebūvi, kur ir tikai kabineti, un kur ir izstāžu zāles un krātuves, tas viss ir lieliski apgūstams esošajā apjomā” liek prasīt – kāda sakarība ir tam, kas būs piebūvē, ja visu varēs saspiest esošajā apjomā? Šāds izteiciens man liek domāt par populāro britu zinātnes fantastikas seriālu „Dr. Who”, kur figurē būdiņa, kura ir lielāka iekšpusē nekā rādās no ārpuses.

Muzejniekiem tiek pārmests, ka nav ar mieru, ka Okupācijas muzeja dažādās funkcijas varētu izvietot citviet Rīgā. Tad jāprasa, vai šie arhitekti ir no tās skolas, kas ģimenes mājai projektē guļamistabu vienā ēkā, vannas istabu citā ēkā, bet virtuvi ar dzīvojamām telpām novieto kilometra attālumā? Šādi izteicieni varētu norādīt uz elementāru nesaprašanu par muzeja darbošanās. Bet tad jāatceras, ka Zaigas Gailes projektētā Žaņa Lipkes muzejā viss atrodas vienā vietā, un viņas iecerētā Pēckara mākslas muzejā Rīgas Tehniskās universitātes centrālā ēkā arī viss paredzēts vienkopus – ekspozīcija, biroji, krātuve, mainīgās izstādes telpa. Nez kāpēc tieši Okupācijas muzejs būs tas muzejs, kurš jāsakropļo?

Arhitektu iegansts likvidēt Okupācijas muzeju ir pēkšņi atrastā mīlestība pret pašu ēku – it kā vienu no tikai trim modernisma piemēriem, kas palikuši Rīgā. Pārējie esot Dailes teātris un Salaspils memoriāls. Bet apskatīsim pašu arhitektu veidotu lapu. Te ir uzskaitītas GANDRĪZ 500 celtnes, kuras varētu būt modernisma arhitektūra.

Īpatnējie arhitekti.

Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors