Ballē pie Sātana
Saistītie raksti
Recenzija /
3. aprīlis
Laikmeta pazudinātie
Afiša /
20. marts
Ir iesaka
Afiša /
17. janvāris
Ir iesaka
Komentāri (15)
Ilze Pētersone 03.04.2024. 08.54
Ak, laikam nebūšu piederīga inteliģentai sabiedrībai, kā ir.lv lasītājus novērtē autore, tāpēc vērtējumu, kurā viņa aicinājumu kara laikā neiestudēt krievu autoru darbus nosauc par seklu ideju, uzskatu par paviršu un bezatbildīgu. Aicinājums mudina uz solidaritāti ar Ukrainu – kamēr viņu cilvēkus nogalina un zemi iznīcina Krievija, norobežoties, ignorēt jebko, kas saistīts ar šo valsti, tai skaitā arī kultūru, kas, kā zināms, ir viens no Krievijas maigās varas ieročiem. Vai tiešam to ir tik grūti saprast?
1
Sskaisle > Ilze Pētersone 03.04.2024. 20.21
Izņēmumi apstiprina likumus. Rīgā nesen bija krieva Grebenščikova koncerts.
Jāizlasa Bulgakova darbi, tad tik kategoriska attieksme pamainīsies.
0
Sskaisle 02.04.2024. 18.09
Jā un vēl. Radzobe raksta, ka Bulgakovs pauž ideju, ka Dievs pasauli pametis. Es tā nelasu šo romānu. Es to saprotu tā, ka bez ļaunā nav iespējams labais un bez labā- ļaunais. Kad 1x padsmitnieces vecumā lasīju M&M, mani visspilgtāk uzbudināja 2 lietas- Volands kā visvarens vīrietis un Margaritas raganiskais lidojums- t.i. – sievietes visvarenība. Katrā nākamajā reizē izlasīju šai romānā kaut ko jaunu, bet nekas vairs nav tik spilgts un varens. Tā arī to dzīvi esmu nodzīvojusi- meklējot visvarenu, bet taisnīgu!!! Vīrieti un visaugstāk par visu vērtējot savu brīvību. Var jau teikt- nu atlidoji, pat zemessardzē vairs neņems, bet nu – lidojums man bija un tas ir būtiskākais.
Arī Ponciju Pilātu uztveru nevis kā Jēzus slepkavu, bet kā domātāju- kas tad ir Dievs. Viņa mūžībā līdzi aizgājušās šaubas, nožēla un vienlaicīgi Pilāts kā pierādījums, ka cilvēka vara ir 0 pret Tā Kunga varu.
Meistars man atklājās pavisam nesen. Man bija attiecības ar tādu klusētāju, bet gandrīz katrs viņa teikums bija kā noslīpēts briljants. Bez viņa būtu Margarita?
1
Sskaisle > Sskaisle 02.04.2024. 18.30
Jā un par Radzobes tēzi, ka ļaunums ir globāls. Nu es saku, ka nav tik vienkārši. Patiesībā jebkurš apgalvojums nav gluži viennozīmīgs.
Katrā cilvēkā ir iedzimtais grēks un katrā cilvēkā ir dievišķā dzirksts. Ja patīk- katrā ir gan Volands, gan Jēzus.
Es esmu pret bēgļiem- islamistiem – vēl vairāk, pret bēgļuem musulmaņiem.
Es esmu par Izraēlu, pat ja atzīstu, ka Gazā mirst bērni, bet viņu – gaziešu bērnu tēvi taču kāva izraēļu bērnus, šāva uz neaizsargātiem cilvēkiem.
Es esmu lasījusi, skatījusiessimtiem video par musulmaņu bēgļu noziegumiem pret eiropiešiem, bet nezinu nevienu teroraktu, ko ebreji būtu veikuši Eiropā. Vai es esmu ļauna, ja neatbalstu musulmaņus?
Tāpat – Skotijā likums, ka jāatzīst 3.dzimte. Ja nē, tas ir naida noziegums. Bet ja zinātne saka, ka ir tikai 2 dzimtes- sieviešu un vīriešu, tad kā būt ar manu zinātnisko pasaules uzskatu?
Ja mani pazemo un man nav pieņemams sieviešu seksisms- publiski demonstrētie dzimumorgāni un visas to izpausmes- tad es esmu ļauna?
Vai Bulgakovs M&M velk robežas starp labo un ļauno, vai tieši uzsver, ka katram jādomā un jāsver pašam ? Kur robeža starp cilvēcisko un dievišķo?
Man patīk pirms Lieldienām klausīties Mocarta Rekviēmu un P. Gabriela Passion. Un secinu, ka laiks iet, mans pulkstenis tikšķ, bet neko jaunu neizdomāju.
0
Saulespuķe 28.03.2024. 16.53
Izcila izrāde, patika ļoti ļoti
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Urga > Saulespuķe 30.03.2024. 08.30
Labrīt! Priecīgas Lieldienas!
Bet, ko Jūs domājat par tām 3 devām? Nešķiet par maz? Jo, cik saprotu, Jūsu vērtējumā – izcila izrāde.
1
Saulespuķe > Urga 30.03.2024. 12.29
Priecīgas Lieldienas! No vienas puses, neesmu redzējusi tik daudz izrāžu kā ZR un man arī nav déjà vu sajūtas. No otras puses, es “vērtēju” tikai četru teātru šīs sezonas kontekstā. Kāds cits recenzents, starp citu, šo izrādi nosaucis par, iespējams, labāko, ko redzējis pēdējo 25 gadu laikā
1
Urga > Saulespuķe 31.03.2024. 10.12
Nevienu citu recenziju nav izdevies izlasīt.
V.Kairiša skaidrojumā par repertuāra maiņu (T.Snaidera “Sarkanā prinča” vietā Bulgakova “M & “M”) viņš minēja tieši Bulgakova darba aktualitāti.
Domāju, vai tad tas ir kāds jaunatklājums, ka mūsdienās ļaunumam ir globāls raksturs, tā bija tā aktualitāte? No recenzijas nepalika skaidrs, kāds tad bija izrādes vēstījums, jeb tāda vispār nebija? Domāju, ka tā video lieta ir vairāk vai mazāk tehniska lieta, bet varbūt kļūdos? Vai tad turpmāk video izmantošana vienmēr nesīs déjà vu sajūtu?
1
Saulespuķe > Urga 31.03.2024. 13.18
Ja īsumā – cilvēciskie paradoksi un bailes kļūdīties, kā rezultātā notiek neatgriezeniskas lietas, ko nav iespējams labot. Arī kultūras kancelēšana. Personīgi man vienmēr bijusi tuva Poncija Pilāta tēma. Slāņu jau bezgala daudz. Cita lieta, ko katrs vēlas vai nevēlas saskatīt. Video jeb tehniskie risinājumi tik palīdz radīt vai stiprināt sinerģijas efektu.
0
Sskaisle > Saulespuķe 02.04.2024. 17.34
Saulespuķe, sveika! Man pietrūkst Tavu pamatojumu ,kāpēc izcila izrāde.
Savulaik izrādi Rotko tā arī nepratu novērtēt. Kad lasu, ka Parīzē stāvovācijas- man grūti tam noticēt.
Pēdējā izrāde, ko redzēju bija Kļavas un Karapetjana Anatolijs …JRT. Man bija luela vilšanās. Es saprotu, man vecums klāt, laiki nemierīgi, mākslai jāpārspēj īstenība. Nav viegli.
Bulgakova M&M ir klasikas klasika.
1
Saulespuķe > Sskaisle 02.04.2024. 22.11
Žurnāla Thêátres Magazine 10 gadu jubilejas numurā Rotkho atzīta par vienu no pēdējās desmitgades 50 labākajām izrādēm. 😊
Ja reiz Tev grūti noticēt notikušam faktam – tas par stāvovācijām, tad problēmas sakni meklē sevī.
Par M&M tas pats – kā jau rakstīju dažus komentārus iepriekš – viss atkarīgs no tā, ko katrs vēlas vai nevēlas saskatīt.
Anatolijs, Fēlikss un Ilona man arī nepatika, bet arī šai izrādei ir savs fanu loks un stāvovācijas 😊
1
Sskaisle > Saulespuķe 03.04.2024. 07.02
Labrītiņ, nedomāju,ka viedokļu, uzskatu, vērtējumu atškirība ir katra personīgā problēma. Nav nemaz tāds retums, ka medijos apgalvo vienu, bet dzīvē pieredze ir cita. Piemēram, rubenis savulaik lielīja Serebreņņikova Mirušās dvēseles,ka zāle vienmēr izpirkta. Varbūt man gadījās tā viena vienīgā reize, bet es sēdēju pustukšā Serebreņņikova Mirušo dv. zālē. Man nav nekāda perosnīgā skaudība vai skābums, ka ai – kā tad tā viņiem izdevies. Man ir elementāra vēlme saprast.
Mums – latviešu sabiedrībai ir tik nenormāli daudz melots, ar mums ir tik daudz manipulēts un mums melo un ar mums manipulē joprojām, mums tik daudzas lietas pasniedz kā ideoloģiskas ticības jautājumu , nevis veselā saprāta spriedumu, ka manas šaubas, mani jautājumi man pašai škiet pietiekami pamatoti.
Par to tavu – ko katrs vēlas vai nevēlas saskatīt – hmmm- noteikti arī , ko katrs spēj vai nespēj saskatīt, saprast. Kādas atbildes meklē ir viena lieta, bet kādas spēj atrast ir cita lieta. Bet kā gan celt, attīstīt savu spēju saprast?
Kāds nesen teica, ka jāredz vesels blāķis sliktas mākslas , lai novērtētu labu māklsu. Un tad man paliek tas jautājums par slikto un par labo mākslu atklāts.
1
Saulespuķe > Sskaisle 03.04.2024. 08.48
Tu vari domāt un nedomāt, ko vien vēlies, visiem nav jādomā vienādi. Es biju uz Mirušajām dvēselēm divreiz un abās reizēs paspēju nopirkt pēdējās biļetes, jo viss bija izpirkts. Unikāla, izcila izrāde. Neko pirms tam par izrādi nebiju lasījusi, neviens medijs ar mani nebija manipulējis. Lūk tā 😊
1
Sskaisle > Saulespuķe 03.04.2024. 20.25
vari domāt un nedomāt- nu šitas bija veltīgi tā rakstīt !
visiem nav jādomā vienādi – tieši tā!
divreiz Mirušās dvēseles es nespētu nosēdēt – man patiešām neder garas izrādes bez pārtraukumiem
neko pirms izrādes nebiju lasījusi – par meliem un manipulāciju es biju domājusi daudz daudz plašākā nozīmē un mana pieredze par pustukšo, lai neteiktu tukšo zāli paliek nemainīga
1
Saulespuķe > Sskaisle 03.04.2024. 20.55
Īstenībā jau man kaut kā teātris zaudē savu nozīmību un pagaidām nav ko likt vietā – nevar takš desmitām reižu skatīties vienas un tās pašas baleta izrādes. Hermanis un ne tikai jau rakstīja, ka teātra māksla ir nomaldījusies visā pasaulē un par to liecina skatītāju atplūdums.
Tādēļ žēl, ka tie pāris teātru, kas vēl cenšas, pretī saņem klaji noniecinošas recenzijas – varbūt tas ir vienīgais veids, kā tapt pamanītam citu kritiķu pulkā. Starp citu, tas nav par šo recenziju.
0