Trīs arhitekti dod padomus, kā samazināt ekoloģisko pēdu, ko atstājam, būvējot savus mājokļus
Jau sešas vasaras pēc kārtas Latvijā bijušas ievērojami siltākas par gadalaika normu. Pasaulē 2023. gads bijis vissiltākais meteoroloģisko mērījumu vēsturē, vidējo gada temperatūru bīstami strauji tuvinot kritiskajam pusotram grādam virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, ziņoja Pasaules Meteoroloģijas organizācija. Visticamāk, tuvākajos gados stipri vēsāks nekļūs.
Kā atbildīgi uzbūvēt māju, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi, stāsta arhitekti Liene Jākobsone, Marija Katrīna Dambe un Miķelis Putrāms.
Bez augstajiem griestiem
Veids, kā mēs Rietumu pasaulē dzīvojam, agrāk vai vēlāk novedīs pie diezgan traģiskām sekām, dažādu jomu zinātnieki norādīja jau 70. gados. «Bet cilvēki jau tādi ir — kamēr māja nedeg, nesākam domāt par risinājumiem, un aiziet business as usual*,» par cilvēka lomu klimata pārmaiņu veicināšanā stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta direktore un arhitektūras firmas Sampling līdzdibinātāja Liene Jākobsone. «Mēs jau neesam nekādi rūķīši, kas sēž mežā un pārtiek no sūnām. Visi šajā pasaulē kaut ko patērējam, bet varam domāt, kā to darīt atbildīgāk,» viņa saka.
Cilvēkiem, kas vēlas būvēt savu māju un vēlas to darīt «zaļi», vispirms jāizvērtē savs dzīvesveids — cik liela māja vispār ir vajadzīga? «Jo tā lielāka, jo būs patērējusi vairāk resursu un turpinās patērēt savas dzīves laikā,» paskaidro Liene. Cilvēki Latvijā bieži vien pārspīlē gan ar telpu plašumu, gan griestu augstumu. «Tie trīsarpus vai četrus metrus augstie griesti ir krietni par augstu, tas nav racionāli,» viņa iesaucas. Varbūt tā ir padomju laika traumu kompensēšana, arhitekte spriež. Normatīvais 2,7 metru augstums griestiem esot ļoti optimāls.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.