Okupācijas muzejam nākamgad būs jauns vadītājs • IR.lv

Okupācijas muzejam nākamgad būs jauns vadītājs

35
Latvijas Okupācijas muzejs. Foto: Lita Krone, LETA

Gundegu Micheli muzeja direktora amatā nomainīs „austrālietis” Gunārs Nāgels

Nākamā gada 1.jūlijā darbu Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatā sāks tīmekļa laikraksta „Latvietis” redaktors Gunārs Nāgels, informē laikraksts.

Nāgels stāsies muzeja ilggadējās direktores Gundegas Micheles vietā. Lēmumu šogad jūlijā pieņēmusi Okupācijas muzeja biedrības biedru sapulce.

Pirms stāšanās direktora amatā Nāgels no 14.oktobra darbosies kā muzeja direktora vietnieks attīstības jautājumos, ziņo Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Michele ir viena no muzeja veidotājām 1993.gadā.

Nāgels uzskata, ka Okupācijas muzeja moto “Atcerēties. Pieminēt. Atgādināt” nav tikai senās vēstures jautājums, bet gan stūrakmens Latvijas valsts aizsardzībā. Latvijas 50 okupācijas gadi nav pazudusī vēsture. Nāgels ir pārliecināts: katrs, kas sapratīs šo posmu mūsu vēsturē, būs Latvijai labvēlīgāk noskaņots, raksta “Latvietis”.

Nāgela vecāki Latviju atstāja Otrā pasaules kara beigās 1944.gada rudenī, pēc Vācijas bēgļu nometnēm ieceļoja Austrālijā. Nāgels dzimis Austrālijā, apmeklējis Melburnas Latviešu biedrības Daugavas sestdienas skolu un Latviešu vidusskolu. Latviešu kultūru svešumā uzturējis, dziedot koros un izveidojot Melburnas Etnogrāfisko mūzikas ansambli, kā arī septiņus gadus ir vadījis latviešu radio raidījumus Melburnā. 1974.gadā Monaša Universitātē Austrālijā Nāgels ieguvis zinātnes bakalaura grādu matemātikā ar uzslavu, 1979.gadā – filozofijas doktora grādu Zinātnes fakultātes Matemātikas departamentā, bet 2013.gadā – maģistra grādu lietišķā valodniecībā. No 1973. līdz 1986.gadam bijis mācībspēks Monaša un Melburnas Universitātēs un citur, 80.gadu beigās un līdz 2003.gadam vadījis vairāku starptautisku informātikas projektu ieviešanu un kontrolēšanu Saūda Arābijā, Vācijā un Latvijā. Tagad ir laikraksta „Latvietis” redaktors, PBLA Kultūras fonda preses nozares priekšsēdis un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē preses nozares vadītājs.

Okupācijas muzejs 1.jūlijā atzīmēja darbības 20 gadu jubileju. Šajā laikā tas kļuvis par plaši pazīstamu muzeju gan Latvijā, gan ārvalstīs.

 

Komentāri (35)

3td_biblio 30.07.2013. 14.20

Šis solās būt salīdzinoši progresīvs laikposms muzeja un pilsētas vēsturē, jo Nāgela kungs nav no tiem bāliņiem, kas visu mūžu savā sulā vārījušies. Muzejam, cita starpā, ir jāatrod jauna mājvieta (piemēram, Stabu ielas Stūra mājā),lai šokolādes tāfele, Kolchoznieku nams, nagla, līdz ar citām komunisma ēras lētajā reibonī tapušām triecienceltnēm, drīzāk pazustu ne tikai no viduslaiku vecpilsētas, bet arī no Jūgendstila Rīgas un Pārdaugavas ceriņiem.

0
-1
Atbildēt

0

Inese 30.07.2013. 12.19

Nāgela vecāki Latviju atstāja Otrā pasaules kara beigās 1944.gada rudenī
=======================

Pie vāciešiem bija sasmērējušies?

p.s. Nāgela bildi jau nu gan varēja ielikt ;)

http://www.laikraksts.com/raksti/foto/LL113/Velesanas-Melburna2.jpg

0
-4
Atbildēt

1

    Inese > Inese 31.07.2013. 00.37

    Paskatījos, uzvārds “Nāgels” sastopams “Tēvijā”, protams, neapgalvoju, ka tas ir kāds radinieks:

    Velte skolniekiem Ādolfa Hitler’a dzimšanas dienā

    Vakar, atzīmējot Lielvacijas Vadoņa dzimšanas dienu, visās Latvijas skolās notika svinīgi akti. Tajos skolu pārziņi un klašu audzinātāji skolniekus iepazīstināja ar Ādolfa Hitler’a dzīves gaitām, sevišķi izceļot viņa lielos nopelnus Eiropas tautu un mūsu zemes atbrīvošanā no žīdiski-boļševistiskā jūga.

    Svinīgajā aktā 2. Rīgas pilsētas ģimnāzijā bija klāt arī Rīgas pilsētas skolu padomnieks Thiedemann’s un Izglītības pārvaldes priekšnieks A. Nāgels.

    Šīs nozīmīgās dienas atmiņai Rīgas skolnieki saņēma arī velti — glītu, bagātīgi ilustrētu grāmatu «Ādolfs Hitler’s un bērni». Lauku skolu audzēkņi šo skaisto grāmatu saņems 1. maijā.

    “Tēvija” №91 (21.04.1942)

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu