Ar maldināšanu neglābs tautas godu 2

Bijusī VDK ēka jeb Stūra māja, savulaik Tetera nams. Foto: Edijs Pālens, LETA
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Kad es rakstīju izmisīgu saucienu par Stūra mājas glābšanu, nekad neiedomājos, ka tas izsauks tādu pretreakciju no Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) valdes priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa. Garā rakstā mans vārds ir atkārtoti piesaukts ar piebildi, ka kā bijušajam Okupācijas muzeja direktoram man vajadzēja visādas lietas zināt. Tātad ar Nollendorfa atļauju te smeļos arī no manām zināšanām no muzeja vadīšanas laika.

Tā vietā, lai piebiedrotos manam saucienam, Nollendorfs apgalvo, ka viss ir kārtībā ar Stūra māju arī pārdošanas gadījumā. Diemžēl viņa teiktais neatbilst patiesībai, sākot jau ar fikciju, ka, viņa vārdiem runājot, ”ir līdz sīkumiem izpētītas gan pašas telpas un izpētīti čekas 1940./1941. gada upuru likteņi“.

Okupācijas muzeja darba grupa 2016.gadā apsekoja visas pirmā un pagrabstāva telpas un sagatavoja 44 lapaspušu dokumentu ar detalizētu sarakstu par lietām, kuras katrā telpā būtu jāsaglabā un jāizpēta. Apsekojuma kopijas nodotas VAS ”Valsts nekustamie īpašumi”, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (tagad – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) un Kultūras ministrijai.

Dokumenta tabulas slejā ”Nepieciešama izpēte“ ir vairāk nekā 200 punktu. Bez pētījumiem tā sauktajā ”Šautuvē“ tikpat kā nekas no šī darba nav vēl darīts. Daži piemēri:
Pirmā stāvā: Telpa 31 (cietuma kamera): „1. Kas atrodas zem grīdas? 2. Noņemt sienu krāsojumu līdz pamatslānim, lai konstatētu uzrakstus. 3. Noņemt piekaramos griestus.“
Pirmā stāvā: Telpas 71 un 72: „Izpētīt sakaru iekārtas“.
Pagrabstāvā: Telpa 69: „Kas atrodas zem grīdas?“.
Pagrabstāvā: Telpa 93: „Noskaidrot telpas funkcijas, jo tā veidota kā telpā iebūvēts konteiners“.

Paliek neizpētīti vēl pieci augšstāvi un bēniņi. Atgādināšu, ka čekas materiāli bija atrasti pirms pieciem gadiem zem kāpnēm kādā augšstāvā. Kāpēc jāmaldina, apgalvojot, ka neizdarītie darbi it kā būtu padarīti?

Nollendorfs mierina ar vārdiem ”Pat ja ēku kāds iegādāsies, jaunajam īpašniekam būs jārēķinās ar Zemesgrāmatā nostiprināto apgrūtinājumu, ka vēsturisko telpu kodols paliks LOMB rīcībā vismaz līdz 2050.gadam. Kā kultūras piemineklis vēsturiskā notikuma vieta ”Stūra māja” ir aizsargāta tikai daļā no ēkas pirmā stāva un pagrabstāva, bet nekas no augšstāviem. LOMB nomas līgumā ir mazāk nekā puse no visa tā, un LOMB neiznomā NEVIENU kameru pagrabstāvā. Iepriekšminētajā dokumentā Okupācijas muzejs ierosināja dubultot aizsargājamo daļu pagrabstāvā, bet tas laikam nav noticis.

No maniem piemēriem par vajadzīgo izpēti NEVIENA telpa nav iekļauta publiski pieejamā LOMB nomas līgumā, un tikai pirmā aizsargāta kā vēstures piemineklis.

Jāpiebilst patiesības labad – ja kāds ēku iegādāsies, nomas līgums būšot līdz 2070.gada beigām, ne tikai līdz 2050.gadam, kā min Nollendorfs. Vispārēji vērtējot nomas līgumu, jāsecina, ka tas var būt bīstams nomniekam, ja īpašnieks nav muzejam labvēlīga valsts iestāde.

Līdzīga ”rotaļāšanās“ ap patiesību ir Nollendorfa izteicieni par muzeja finanšu līdzekļiem – viņa rakstā minētajiem 7 miljoniem eiro. Daļa no tiem ir patiešām noteiktiem mērķiem, bet lielākā daļa ir bez specifiskām norādēm, piemēram, pēdējos trijos gados testamentos no Austrālijas saņemtie vairāki miljoni. Cik man zināms, neviens nav norādījis kādā veidā ieguldīt savus ziedojumus. Ja LOMB var šos Austrālijas līdzekļus ieguldīt tādās investīcijās, kurām nav paredzēts maksāt dividendes un kuras nenes peļņu, un vēl pie tam ir gandrīz visaugstākajā riska kategorijā, tad kas var teikt, vai tas ir labāk vai sliktāk nekā ieguldīt nekustamajā īpašumā? Un nevajag taisīt ”eiroremontu“ visai ēkai uzreiz, kas nav muzejam iespējams, bet meklēt sabiedrotos lēnai ēkas atjaunošanai, nodrošinot tās integritāti.

Nollendorfs vēl man piedēvē izteicienus par iespējamo muzeja bankrotu, ”ja ilgstoši turpināsies ziedojumu un ienākumu lejupslīde“. Arī tas nemaz neatbilst patiesībai. Es atkārtoti atgādināju, ka ziedojumi vispārīgiem mērķiem nav mainījušies daudzus gadus. Bankrots draudēja, ja muzejs sekotu valdes nospraustajam kursam – izdot vairāk un vairāk, bet tikai cerot uz lielākiem ienākumiem. Es aizgāju no muzeja, jo uzskatīju – valdes uzspiestie lēmumi nozīmē to, ka līdzekļi tiks izmantoti neracionāli, un nevaru par to uzņemties atbildību.

Aicinu turpmāk turēties pie patiesības un darīt vairāk, lai pēc ilgās pauzes patiešām atsāktu pētīt ”Stūra māju“. Kamēr vēl ir, ko pētīt.

Dr. Gunārs Nāgels ir laikraksta ”Latvietis“ galvenais redaktors, bija Latvijas Okupācijas muzeja direktors 2014.-2019.gadā.

Komentāri (2)

lindab456 13.09.2020. 12.47

Privilēģijas neviens nav atcēlis, ne arī tās ir atmestas. Kopumā, tā turpinot, esam uz ceļa, kas ved klanu sabiedrības, depopulācijas un ievesta darba spēka virzienā. Pirmajā etapā, netīkamai vēsturei var pārkāpt, bet grūti iedomāties tālāko gaitu bez pilnas savas vēstures izpratnes, pašapzināšanās un pašcieņas.
Tas ir arī rādītājs, ka tieši emigrācija ir tā, kas uztur rūpi par okupācijas perioda vēsturiskās atmiņas kopšanu.
Ja valstij nav intereses un līdzekļu, tad, varbūt, līdzīgi daudziem citiem namiem vēsturiskajā Rīgā , tas ir jāatstāj tukšs, bez īpaša pielietojuma un jāiekonservē, kā sava laika zīme.

0
0
Atbildēt

0

altinyildiz 12.09.2020. 16.30

Čekisti negrib šķirties no savas ēkas un to pakalpiņi: kremļjaģas, zagļi un pederasti, lai tie dzīvi sadeg un to dzimtas iznīkst, to ēku priekš tiem no nīstiem latviešiem ir nosargājuši.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu