LIZDA neatbalsta ieceri par sešgadnieku apmācību • IR.lv

LIZDA neatbalsta ieceri par sešgadnieku apmācību

12
Pirmklasnieki. Foto: Gatis Gierts, F64

Pedagogu arodbiedrība norāda uz riskiem bērniem un šīs reformas vājajām pusēm

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pārtraukusi darbu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā par agrāku vidējās izglītības ieguvi, jo neatbalsta ministrijas ieceri par sešgadniekiem pirmajā klasē, aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

LIZDA norāda, ka ministrija neieklausās nozares un sociālo partneru viedoklī un konstanti piedāvā tikai vienpusēju risinājumu – bērnu uzņemšanu pamatizglītības procesā jau no sešu gadu vecuma. Tas ietver draudus gan mazo skolēnu veselībai, gan 18 gadus vecu jauniešu nokļūšanai bezdarbnieku rindās.

LIZDA izvērtējusi ministrijas piedāvājumu, saņēmusi vairāk nekā 20 izglītības iestāžu kolektīvu iebildumu vēstules un darba grupā sniegusi viedokli par šīs reformas vājajām pusēm, draudiem un iespējām. LIZDA aicinājusi IZM neuzstāt uz bērnu iesaisti pamatizglītībā no sešiem gadiem, bet meklēt citus iespējamos risinājumus skolēnu agrākai vidējās izglītības ieguvei līdz 18 gadu vecumam.

“Sešgadīgu bērnu uzņemšana pirmajā klasē rada draudus viņu psihiskai un fiziskai veselībai,” uzsver LIZDA. Arodbiedrības mājaslapā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa jeb 89% no 147 aptaujātajiem neatbalsta ieceri par sešgadniekiem pamatskolas pirmajā klasē.

“Nav arī saprātīgi veidot situāciju, ka darba tirgū ar neatbilstošu darba vietu piedāvājumu nonāk aizvien jaunāki jaunieši, kas veicinās viņu došanos uz ārzemēm,” uzskata LIZDA, norādot, ka Latvijā ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem un aptuveni 22 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem aizvien meklē darbu.

“Lai arī citas Eiropas valstis cenšas paturēt savus jauniešus ilgāk izglītības sistēmā, IZM nav argumentēti skaidrojusi nepieciešamību jauniešu ātrākai iesaistei darba tirgū. Nav pārliecības, ka pēc 12 gadiem jauniešiem būs iespējas iekļauties darba tirgū, jo jau tagad Latvijā jauniešiem trūkst darba vietu,” uzsver LIZDA eksperte Modra Jansone.

LIZDA uzskata, problēmai par motivācijas trūkumu vidusskolēnu vidū jāmeklē citi risinājumi, piemēram, skolēnu iesaiste profesionālajā izglītībā un tās pievilcības veicināšana, augstākas prasības uzņemšanai vidējās izglītības programmās, kā arī neklātienes programmas, mācības vakaros.

“Diemžēl ministrija nav nedz ieklausījusies sociālo partneru viedoklī, nedz apliecinājusi gatavību meklēt citus risinājumus, tādēļ LIZDA 16.maijā pārtraukusi darbu IZM darba grupā un bez reāla sociālā dialoga nesaskaņos šādas iniciatīvas turpmāku virzību apstiprināšanai normatīvajos aktos,” uzstāj LIZDA.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un citām iesaistītajām organizācijām, līdz šā gada 1.jūlijam ir jāapkopo un jāizvērtē iespējamie priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos agrākai vidējās izglītības ieguvei. Priekšlikumu izstrādi nosaka pērnā gada rudenī parakstītais Valsts prezidenta Andra Bērziņa un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīkojums “Par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei”.

Priekšlikumu izstrādei ministrijā tika izveidota darba grupa.

 

Komentāri (12)

ritvars_kl 17.05.2013. 14.58

Lai bērni normāli un harmoniski attīstītos izglītības saturam un apguves secībai jābalstās cilvēka psihiskās attīstības likumībās. Gan standartos, gan VISC izstrādēs mācību saturam nav konceptuāla zinātniska pamatojuma. Nav arī norādes kur to meklēt. Ir uzsvērts tikai prasību obligātums, kas faktiski ir poltiska vara pedagoģijas vietā.

+5
0
Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv 17.05.2013. 22.39

Izglītības reforma, kurā netiek reformēta izglītība, bet gan mēģināts manipulēt ar laika nogriezni – 12 gadi. Visi saprot, ka sēdēt pilngadīgam indivīdam skolas solā bez profesijas iemaņām nav diez ko prātīgi, ne no valsts, ne no pašu indivīdu puses. Jau mazāk cilvju saprot, ka skolas gaitu sākuma vecums 7 gadi nav tīri no gaisa rauts cipars, bet cilvēka vidējai fizioloģiskās attīstības periodam un socializācijas gatavībai piesaistīts lielums. Vēl mazāk ļaužu ir lietas kursā, ka arī šie 7 gadi ir statistikas rādītājs, bet patiesā gatavība skolai ir tīri individuāla un var būt no 5 līdz pat 8gadiem. Apmācības vecumu protams var samazināt arī mākslīgi, bet tad apmācībai jābūt diezgan individuālai, ar citu metodiku un režīmu. Kaut kas līdzīgs tiek veikts pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanai bērnudārzos.Neticu, ka valstij jebkad pietiks līdzekļu, lai šādu individuālu pieeju jebkad spētu iekļaut vispārējās izglītības koncepcijā.
Tātad, lai pilngadīgi rumpji nedeldētu skolas solus, bez tālejošām, sabiedrības veselības degradējošām sekām, nav iespējam laika periodu iespiest “laimīgajā bērnībā”.
Tad nu nekas cits neatliek, kā reformēt tomēr pašu izglītību. Nāksies vien ķerties klāt “svētajai Indijas govij” – 12 gadiem. Savulaik vidējo izglītību varēja iegūt 11 un pat 10 gados. Kas tāds fundamentāli ir mainījies, ka gadiņš, divi klāt? Informācijas daudzums? Protams! Bet informācijas daudzums palielinās daudz straujāk par to, cik šīs informācijas apguvei iespējams piesaistīt laiku! Sen bija laiks izšķirties, vai mācīsimies faktus, vai metodes faktu apstrādei. Ja jau tagad ir tie 12 gadi, tad jau jauniešiem būtu jābūt daudz izglītotākiem nekā iepriekš. Tad nezin kāpēc, kā vienu no augstākās izglītības zemās kvalitātes pamatiemesliem mācību spēki nosauc materiālu, ar kādu nākas strādāt – t.i. ar vidējo izglītību beigušiem ļaužiem. Tātad tajā izglītībā, kaut kas pietrūkst, kaut kas ir lieks un kaut kas ir galīgi šķērsām salaists. Tad nu tai izglītības reformai nāktos būt krietni plašākai un ar citiem akcentiem, nevis kā līdz šim – ar skaļiem saukļiem, citām kulītēm, bet tiem pašiem vēzīšiem.

+4
0
Atbildēt

0

Janis 17.05.2013. 14.09

Ir kaut kas tāds, ko LIZDA atbalsta, izņemot algu paaugstināšanu?

+6
-4
Atbildēt

1

    Una Grinberga > Janis 17.05.2013. 14.41

    Kvalitātes prasību samazināšanu!

    +6
    -4
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu