Izglītības reforma, kurā netiek reformēta izglītība, bet gan mēģināts manipulēt ar laika nogriezni – 12 gadi. Visi saprot, ka sēdēt pilngadīgam indivīdam skolas solā bez profesijas iemaņām nav diez ko prātīgi, ne no valsts, ne no pašu indivīdu puses. Jau mazāk cilvju saprot, ka skolas gaitu sākuma vecums 7 gadi nav tīri no gaisa rauts cipars, bet cilvēka vidējai fizioloģiskās attīstības periodam un socializācijas gatavībai piesaistīts lielums. Vēl mazāk ļaužu ir lietas kursā, ka arī šie 7 gadi ir statistikas rādītājs, bet patiesā gatavība skolai ir tīri individuāla un var būt no 5 līdz pat 8gadiem. Apmācības vecumu protams var samazināt arī mākslīgi, bet tad apmācībai jābūt diezgan individuālai, ar citu metodiku un režīmu. Kaut kas līdzīgs tiek veikts pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanai bērnudārzos.Neticu, ka valstij jebkad pietiks līdzekļu, lai šādu individuālu pieeju jebkad spētu iekļaut vispārējās izglītības koncepcijā.
Tātad, lai pilngadīgi rumpji nedeldētu skolas solus, bez tālejošām, sabiedrības veselības degradējošām sekām, nav iespējam laika periodu iespiest “laimīgajā bērnībā”.
Tad nu nekas cits neatliek, kā reformēt tomēr pašu izglītību. Nāksies vien ķerties klāt “svētajai Indijas govij” – 12 gadiem. Savulaik vidējo izglītību varēja iegūt 11 un pat 10 gados. Kas tāds fundamentāli ir mainījies, ka gadiņš, divi klāt? Informācijas daudzums? Protams! Bet informācijas daudzums palielinās daudz straujāk par to, cik šīs informācijas apguvei iespējams piesaistīt laiku! Sen bija laiks izšķirties, vai mācīsimies faktus, vai metodes faktu apstrādei. Ja jau tagad ir tie 12 gadi, tad jau jauniešiem būtu jābūt daudz izglītotākiem nekā iepriekš. Tad nezin kāpēc, kā vienu no augstākās izglītības zemās kvalitātes pamatiemesliem mācību spēki nosauc materiālu, ar kādu nākas strādāt – t.i. ar vidējo izglītību beigušiem ļaužiem. Tātad tajā izglītībā, kaut kas pietrūkst, kaut kas ir lieks un kaut kas ir galīgi šķērsām salaists. Tad nu tai izglītības reformai nāktos būt krietni plašākai un ar citiem akcentiem, nevis kā līdz šim – ar skaļiem saukļiem, citām kulītēm, bet tiem pašiem vēzīšiem.
Lai bērni normāli un harmoniski attīstītos izglītības saturam un apguves secībai jābalstās cilvēka psihiskās attīstības likumībās. Gan standartos, gan VISC izstrādēs mācību saturam nav konceptuāla zinātniska pamatojuma. Nav arī norādes kur to meklēt. Ir uzsvērts tikai prasību obligātums, kas faktiski ir poltiska vara pedagoģijas vietā.
Labi vien ir, jo nereti daudziem rodas vēlme dabas likumus aizstāt ar cilvēka rakstītiem….Ja nav bērnam psiholoģikā noturība, tad nebūs labumu no tā, ka kāds būs sācis laicīgi kalt galvā vielu….Principā, ja vecākiem/vecvecākiem ir laiks un pacietība, tad potenciālos 1klasniekus var apmācīt rakstīt/lasīt mājas apstākļos, skaitīt arī – ar neko īpaši vairāk 1.klasē nenodarbojas. Līdzīgs trulums bija borēt pirmklasnieiem English….
Arguments par bezdarbniekiem nav vērā ņemams. Tad jau varētu sākt no 10 gadiem skolā iet, lai tik bezdarbnieka statusam ilgāk garām aizslīdētu. Svarīgi ir tas, kā pašreizējā 1.klases programma varētu ietekmēt sešgadīgā fizisko un garīgo veselību, pārējais tikai sekundāru apsvērumu līmenī. Jāteic, ka šobrīd tāpat daudzi sāk mācības 1.klasē sešu gadu vecumā. Lauku skolās tā klasi normāli piepildīt var. Un nav nekādu būtisku atšķirību skolas beigšanas laikā, vai sācis 6 vai 7 gados.
Komentāri (12)
brigita_damme_rtk_lv 17.05.2013. 22.39
Izglītības reforma, kurā netiek reformēta izglītība, bet gan mēģināts manipulēt ar laika nogriezni – 12 gadi. Visi saprot, ka sēdēt pilngadīgam indivīdam skolas solā bez profesijas iemaņām nav diez ko prātīgi, ne no valsts, ne no pašu indivīdu puses. Jau mazāk cilvju saprot, ka skolas gaitu sākuma vecums 7 gadi nav tīri no gaisa rauts cipars, bet cilvēka vidējai fizioloģiskās attīstības periodam un socializācijas gatavībai piesaistīts lielums. Vēl mazāk ļaužu ir lietas kursā, ka arī šie 7 gadi ir statistikas rādītājs, bet patiesā gatavība skolai ir tīri individuāla un var būt no 5 līdz pat 8gadiem. Apmācības vecumu protams var samazināt arī mākslīgi, bet tad apmācībai jābūt diezgan individuālai, ar citu metodiku un režīmu. Kaut kas līdzīgs tiek veikts pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanai bērnudārzos.Neticu, ka valstij jebkad pietiks līdzekļu, lai šādu individuālu pieeju jebkad spētu iekļaut vispārējās izglītības koncepcijā.
Tātad, lai pilngadīgi rumpji nedeldētu skolas solus, bez tālejošām, sabiedrības veselības degradējošām sekām, nav iespējam laika periodu iespiest “laimīgajā bērnībā”.
Tad nu nekas cits neatliek, kā reformēt tomēr pašu izglītību. Nāksies vien ķerties klāt “svētajai Indijas govij” – 12 gadiem. Savulaik vidējo izglītību varēja iegūt 11 un pat 10 gados. Kas tāds fundamentāli ir mainījies, ka gadiņš, divi klāt? Informācijas daudzums? Protams! Bet informācijas daudzums palielinās daudz straujāk par to, cik šīs informācijas apguvei iespējams piesaistīt laiku! Sen bija laiks izšķirties, vai mācīsimies faktus, vai metodes faktu apstrādei. Ja jau tagad ir tie 12 gadi, tad jau jauniešiem būtu jābūt daudz izglītotākiem nekā iepriekš. Tad nezin kāpēc, kā vienu no augstākās izglītības zemās kvalitātes pamatiemesliem mācību spēki nosauc materiālu, ar kādu nākas strādāt – t.i. ar vidējo izglītību beigušiem ļaužiem. Tātad tajā izglītībā, kaut kas pietrūkst, kaut kas ir lieks un kaut kas ir galīgi šķērsām salaists. Tad nu tai izglītības reformai nāktos būt krietni plašākai un ar citiem akcentiem, nevis kā līdz šim – ar skaļiem saukļiem, citām kulītēm, bet tiem pašiem vēzīšiem.
0
ritvars_kl 17.05.2013. 14.58
Lai bērni normāli un harmoniski attīstītos izglītības saturam un apguves secībai jābalstās cilvēka psihiskās attīstības likumībās. Gan standartos, gan VISC izstrādēs mācību saturam nav konceptuāla zinātniska pamatojuma. Nav arī norādes kur to meklēt. Ir uzsvērts tikai prasību obligātums, kas faktiski ir poltiska vara pedagoģijas vietā.
0
janis17 17.05.2013. 14.13
Paldies Dievam, ka šī muļķība neizgāja cauri!!!
1
lebronj2356 > janis17 18.05.2013. 21.53
Labi vien ir, jo nereti daudziem rodas vēlme dabas likumus aizstāt ar cilvēka rakstītiem….Ja nav bērnam psiholoģikā noturība, tad nebūs labumu no tā, ka kāds būs sācis laicīgi kalt galvā vielu….Principā, ja vecākiem/vecvecākiem ir laiks un pacietība, tad potenciālos 1klasniekus var apmācīt rakstīt/lasīt mājas apstākļos, skaitīt arī – ar neko īpaši vairāk 1.klasē nenodarbojas. Līdzīgs trulums bija borēt pirmklasnieiem English….
0
Janis 17.05.2013. 14.09
Ir kaut kas tāds, ko LIZDA atbalsta, izņemot algu paaugstināšanu?
1
Una Grinberga > Janis 17.05.2013. 14.41
Kvalitātes prasību samazināšanu!
0
Jānis Jukna 17.05.2013. 13.38
Arguments par bezdarbniekiem nav vērā ņemams. Tad jau varētu sākt no 10 gadiem skolā iet, lai tik bezdarbnieka statusam ilgāk garām aizslīdētu. Svarīgi ir tas, kā pašreizējā 1.klases programma varētu ietekmēt sešgadīgā fizisko un garīgo veselību, pārējais tikai sekundāru apsvērumu līmenī. Jāteic, ka šobrīd tāpat daudzi sāk mācības 1.klasē sešu gadu vecumā. Lauku skolās tā klasi normāli piepildīt var. Un nav nekādu būtisku atšķirību skolas beigšanas laikā, vai sācis 6 vai 7 gados.
0