Rīgas Brīvosta netiek galā ar situāciju

Satiksmes ministrs kritizē darba plānošanu; Stividori ziņo par 30 iesalušiem kuģiem

Lai arī Rīgas jūras līcī iesaluši un palīdzību gaida aptuveni 30 kuģi, Rīgas brīvosta uzskata, ka vienīgais ledlauzis "Varma" lieliski tiek galā ar pienākumiem – dienā palīdzība tiekot sniegta astoņiem līdz desmit kuģiem. Stividori gan to apšauba, norādot, ka palīdzība tiek sniegta ne vairāk kā četriem kuģiem dienā.

Stividorkompānijas asociācijas izpilddirektors Uldis Papāns sarunā ar Ir.lv pieļauj, ka ostas pārvalde, iespējams, pieskaitījusi arī ledus klases kuģus, kuri paši tiek līdz ostai. Pirmdienas rītā Papāna rīcībā bija informācija, ka Rīgas jūras palīdzību līcī gaida ap 30 kuģu, kas iesaluši ledū, un nekas neliecina, ka to skaits būtu mazinājies.

Par iespējamajiem laika apstākļiem tika brīdināta gan Rīgas brīvosta, gan stividoru kompānijas, uzņēmēji, un brīvostai bija jāsagatavojas bargajai ziemai, piemēram, aizrunājot papildu ledlauzi vai velkoņus, tā intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norādījis satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). "Par problēmām vēstuli saņēmām nevis no brīvostas, bet no stividorkompānijām, ka kuģi stāv un sagādā zaudējumus. Vaina droši vien ir jādala. Jautājums arī par to, vai gribam lētāk tikt cauri, vai brīvostai tomēr jānodrošina, lai kravu plūsma caur ostu būtu. Es te redzu plānošanas problēmas," sacīja Augulis.

Par neveiksmīgu darba vadīšanu norādīts arī pirmdien Igaunijas uzņēmuma "PKL Flote" izsūtītajā ziņojumā, kas atklāj, ka "Varma" tā vietā, lai pildītu savus pienākumus un atbrīvotu aizsalušos kuģošanas ceļus, strādāja par kuģu vilcēju. Tāpat izteikti pārmetumi Brīvostai, jo tā nav savlaicīgi novērtējusi situāciju un centusies strādāt efektīvāk. Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne „PKL Flote” pausto informāciju noraida un norāda, ka šobrīd ledlauzis ar situāciju tiek galā brīnišķīgi – nedēļas nogalē pie Jūras vārtiem tika atbrīvots iesalis kuģis, atbrīvots ceļš no Rīgas ostas uz Kolku. Viņa arī piebilda, ka kompānijas "PKL Flote" izplatītais paziņojums ir "pilnīgas muļķības", jo osta ir ieinteresēta, lai notiktu kuģu kustība, tāpēc tiek piedāvāti maksimāli lēti pakalpojumu, nevis kā citas kompānijas, kuras grib nopelnīt. "Tarifi ir praktiski pašizmaksas līmenī, bet Igaunijas kompānijas mērķis ir pelnīt", viņa sacīja.

Rīgas Jūras līcī strādā tikai viens ledlauzis "Varma", kas ražots 1968., bet iegādāts – 1994.gadā, un divi velkoņi. Šajā ziemā izveidojušos situāciju, kad jūras līcī iesaluši vairāki desmiti kuģu, Leiškalne raksturo kā apgrūtinošu tieši laika apstākļu dēļ. 

Uldis Papāns gan sacīja, ka šāda situācija izveidojusies nevis tehnikas trūkuma, bet gan darba organizācijas dēļ. Viņš norāda, ka Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs atbild par visu, kas notiek ostā, arī par navigāciju. Tomēr Papānam nav saprotams, kāpēc "Varma" nevar atbrīvot ceļu un aiz viņa sekot pārējie kuģi. Augulis intervijā sacīja, ka "brīvostai rūpīgāk jāplāno gatavošanās nākamajai ziemai, jāstrādā ar citām ostām, jāvienojas jau laikus, jāpasūta papildu velkoņi vai ledlauži”. Tomēr, neskatoties uz to, ka šāda situācija var būt arī nākamajā ziemā, brīvosta neplāno papildus ledlaužu iegādi. Leiškalne norāda, ka jauna ledlauža iegāde maksās vairākus desmitus miljonu latu, bet tā uzturēšana gadā maksās apmēram pusmiljons latu. "Nav ekonomiski un izdevīgi," viņa piebilda. Šobrīd ir izveidojusies monopolsituācija, jo 2010. gada 31. decembrī beidzās brīvostas noslēgtais līgums ar "PKL Floti" par velkoņu pakalpojumu izmantošanu, atklāja Papāns.

Jūras administrācija un Aizsardzības ministrijas struktūras pagājušajā nedēļā sazinājusies ar kaimiņvalstīm, un saņemta informācija, ka palīdzēt var Dānijas, Zviedrijas ledlauži. "Par to tika informēta Rīgas brīvosta, kuras ziņā tagad ir palīdzību izmantot vai neizmantot," sacīja Augulis. 

Patlaban tiek noskaidrotas šāda pakalpojuma izmaksas, kā arī tā nepieciešamība, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne.

"Jūras administrācijai ir atbildējusi Dānija – ledlauzis ir, bet Rīgai palīgā nesūtīs, jo nezina, vai neievajadzēsies pašiem. Vācija ir piedāvājusi kādas privātfirmas kontaktus, ar kuru varētu sazināties. Savukārt Zviedrija ir gatava sūtīt palīgā savu kuģi, bet tagad tiek noskaidrots jautājums, cik ilgā laikā tas varētu ierasties un cik būtu jāmaksā, tad arī tiks pieņemts lēmums, vai mums to kuģi vispār vairs vajag," skaidroja Kočāne.