Ekspresintervija ar Kristapu Ģelzi – Purvīša balvas 2011 laureātu
Jau ziņots, ka Purvīša balvu 2011 par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2009. un 2010.gadā ieguva Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt" ("Maybe") galerijā "Māksla XO". Kā atzīst Purvīša balvas žūrijas priekšsēdētāja Māra Lāce, desmit žūrijas locekļu darbs šogad bijis ārkārtīgi grūts, jo visu balvas nominantu līmenis ir ļoti līdzīgs. Laureāts izvēlēts trijās balsojuma kārtās, sākumā no astoņiem nominantiem atsijājot četrus labākos, no četriem – divus, un, visbeidzot, pēdējā balsojuma kārtā Ģelža izstādei gūstot pārsvaru balsojumā ar 6:4.
Balvu saņemot, Ģelzis atzina, ka jūtoties kā pēc terorakta, un pateicības runu noslēdza ar vārdiem: “Nav jau svarīgi, kurš ir pirmais, svarīgi ir – kurš ilgāk skrien!” Piedāvājam emocionālu ekspresinterviju īsi pēc balvas saņemšanas ar to, kurš šoreiz tomēr izrādījās pirmais – mākslinieku Kristapu Ģelzi.
Intervijā mūsu žurnālam teici, ka pats par saviem darbiem nemaz neesi tik augstās domās. Vai tagad, pēc šīs atzinības saņemšanas, kas ir lielākā Latvijas balva mākslā, tev nav radusies lielāka pārliecība par savu veikumu?
Godīgi sakot, man ir ļoti grūti komentēt žūrijas izvēli. Šie mani darbi ir divus gadus veci, un, protams, esmu gājis savā darbībā uz priekšu, tāpēc man ir baigi sarežģīti atbildēt uz to, vai šī atzinība ietekmē manu attieksmi konkrēti pret šiem darbiem vai neietekmē. Man pašam ļoti patika sava pēdējā izstāde, kura arī sākumā bija nominēta, bet varbūt, ka tas ir labi, ka citi nosaka, kas ir labāks. Un tomēr – vienalga viņi nenoteiks manā vietā, kas ir labāks.
Sarmīte Ēlerte balvas pasniegšanas ceremonijā teica, ka, viņasprāt, visu nominantu darbos ir rodams kas latvisks. Savukārt pats, atbildot uz žurnāla “Ir” jautājumu, kāda ir latviska māksla, teici, ka tā esot “raudulīga”. Kā tu to varētu komentēt attiecībā uz saviem darbiem – vai tie tev pašam šķiet savā ziņā “latviski raudulīgi”?
Loģiski. Visi šie mani darbi pēc būtības ir ļoti bēdīgi. Kaut vai, piemēram, šī te idilliskā aina pludmalē (norāda uz vienu no izstādē iekļautajām gleznām) – tā īstenībā ir par ziņu, ka šie cilvēki brauc prom. Tāds reāls gadījums, kura iespaidā tapa šis darbs. Savukārt šī (norāda uz citu gleznu, kurā attēlotas policistes) ir par jautājumu – kas notiek ar cilvēkiem, kad viņi ietērpjas uniformās. Man liekas, tā ir ļoti sarežģīta tēma, kas nepiestāv demokrātijai. Tāpēc arī gribēju uztaisīt tādu ironisku sižetu par šo jautājumu. Es nezinu atbildi, bet man ir ļoti žēl tās sievietes, kas ir tērptas uniformās. Vienmēr ir bijis žēl.
Ko tev nozīmē šī balva?
To, ka tīģera gads ir beidzies. Tas bija mans gads.
Atceros, pēc iepriekšējās Purvīša balvas teica – žēl, ka Kristaps Ģelzis izsprucis cauri šim sietam. Tagad ir nākamā balva, un nu esi balvas ieguvējs.
Tāpēc es arī nebūtu uztraucies, ja nebūtu dabūjis šo balvu – zinu, ka es būtu pēc diviem gadiem atkal atpakaļ! (Smejas.) Es esmu pārliecināts!
Šīs dienas līdz Purvīša balvai – kā izdevās noturēties rāmjos, ko darīji?
Nodarbojos ar citām lietām. Piemēram, taisīju skices vienam darbiņam. Kaut kā esmu jau pieradis – neba nu pirmā reize, kad kādos mikromačos piedalos. Parasti gan esmu pieradis pie tā, kā ir, kad zaudē. Šoreiz – nu, forši, forši, bet tas jau nav arī nekāds vieglais darbs – saņemt balvu. Jo tas uzkrāmē vēl lielāku atbildību.
Ko vari teikt par saviem kolēģiem – konkurentiem?
Spēle ir spēle, bet tā noteikti ir daudz vājāka par īstu sacensību – mākslas garā, ko varam redzēt šajā izstādē. Vispār es jūtos ļoti pagodināts, ka mani konkurenti uz balvu bija tieši šie. Piemēram, Blumbergs un Lancmanis – nu, es nezinu, man pat ir kauns saņemt šo novērtējumu, – it kā es būtu augstāk par viņiem. Tie ir cilvēki ar lielo burtu, viņi ir personības un vērtības paši par sevi, vispār jau tas ir diezgan muļķīgi, ka viņiem jāpiedalās šādās sacensībās.
Komentāri (57)
ievuliitis 20.02.2011. 01.23
Ļoti godīga intervija, vienkārša bez tēlošanas.
0
ketkins 20.02.2011. 00.22
apbrīnojami sekla intervija.
11
lailabidzane > ketkins 20.02.2011. 13.28
.
Baidos, ka Tu, Dita Kr, neizproti specifiku – intervijas trendu nosaka jautājumi!
Vai neizpratne ir tavs otrais vārds, bet paviršība – trešais?
;)
0
piziks > ketkins 20.02.2011. 13.39
Ja jau ekspresintervija, tad kāda tai jēga IR-sī, kurš pretendē uz žurnāla statusu un vietu. Jums, Dita, vienā pašā šaijā numurā 2 ekstrēmi pavirši darbi.
0
lailabidzane > ketkins 20.02.2011. 14.52
.
Vai paust savu “autores” viedokli, par cita sagatavota sižeta pārstāstu arī nebūtu lietderīgāk, kā pliki multiplicēt visas sižetā pieļautās faktoloģiskās un valodas kļūdas?
Vai atgādināt par rakstu, kurā centieni skaidrot svešvārdu latviskošanas lietderību, sākās ar šo vārdu nozīmju nepārzināšanu?
0
lailabidzane > ketkins 22.02.2011. 01.23
.
Bet, ja nu ne tikai par interviju.
Kā ar sveša TV sižeta pārstāsta “autordarbu”? Kas tas bija?
P.S.
Protams, paliek iespēja neatbildēt, jo neredzi tam jēgu.
Bet varbūt tā īsti nav ko atbildēt?
;)
0
lailabidzane > ketkins 22.02.2011. 14.13
.
Labi, Dita Kr! Liksim mierā B un C. Pagaidām.
Tā nu gadījās, ka šodien izmantoju ne to auto, ko parasti. Bet stāsts nav par auto. Parasti auto klausos vienu radio, bet šajā skanēja cits. Bet stāsts nav arī par radiostacijām. Raidījums bija par Purvīša balvu. Tika atskaņota arī intervija ar Ģelzi.
Te nu atgriezīsimies pie A, ja jau Tev tā labāk pie sirds iet.
Saki, Dita Kr, vai Latvijas radio intervijas ierakstu saņēma no Tevis? Un kāpēc, jautājumus uzdodot, Tu tā maini balsi?
Vai atskaņotā bija pavisam cita intervija? Tad pārsteidz Ģelža unikālā atmiņa, jo viņš vairākas reizes prot atbildēt ar tieši tiem pašiem tekstiem – vārds vārdā. Īpaši jau atrodoties ekstrēmi emocionālā stāvoklī, kā Tu apgalvoji.
Kā tad bija patiesībā, ko?
Saprotu, saprotu, tie jau visi ir sīkumi. Galvenais jau bija tusiņš…
0
janazakovica > ketkins 20.02.2011. 14.25
neviens seit nezelo ditu..visi tik cert ar ledus cirvi vinai tiesi sirdi..izrauj to asmeni asinainu..un atkal cert tiesi sirdi..un sirds jau asino un tulit plisis..
0
ketkins > ketkins 21.02.2011. 19.36
sveika, dita! ne jau vienmēr intervijai jābūt filozofiski reflektējošai, lai izvairītos no sekluma. un neviens jau arī no jums nesagaida tieši ekspressinterviju. ja reiz attiecīgajā situācijā nav nekā piemērota, ko varētu pavaicāt, un arī balvas saņēmējs nav uz īstās nots, lai mums vēstītu ko būtisku, tad eksistē jau arī citi žurnalistikas žanri, kurus piemērot adekvātam vēstījumam par notikušo. un kamdēļ par asarām acīs un aizlūzušu balsi mums būtu jāuzzin nevis galvenajā tekstā, bet tikai atbildē uz komentāriem? ja reiz šī balva ir iedibināta kā būtiskākā atzinība vizuālās mākslas jomā, tad gribētos ko vairāk par kārtējo “pīļu dīķa” kvēkšķēšanu un latviešu mūsdienu mākslas videi tik raksturīgā “intelektuālā infantīlisma” small-talk. un mūžīgi paturēt sev diskusijā pēdējo vārdu – to ir.lv jaunie žurnālisti laikam ir pārņēmuši no laikraksta “dienas” vecās gvardes kultūras nodaļas korifejiem :)
0
zodarznieks > ketkins 21.02.2011. 22.27
Sveiks, Kaspar! Saprotu Jūsu nostāju, bet par Ģelzi un apbalvoto izstādi jau bija rakstīts gan pēdējā žurnāla numurā, gan ieskats izstādes tapšanā video formātā portālā ir.lv. Šeit, savukārt, ir Ģelža emocijas īsi pēc balvas pasniegšanas, kur viņš atklāti pastāsta gan to, kā viņš pats redz savus darbus, gan – cik adekvātu redz balvas pasniegšanu tieši viņam u.c., tā kā par “small talk” es to gluži nevarētu nosaukt. Cits jautājums ir – kādu tas interesē, kādu ne, – bet tas jau ir subjektīvi. Par pēdējā vārda paturēšanu – nezinu, kā ar pārņemšanu, bet, domāju, tā rīkojas cilvēki, kas nevis blefo, bet tiešām tic tam, ko dara, un tāpēc arī mēdz atbildēt uz pret to vērstām pretenzijām – ja vien redz jēgu to darīt. :)
0
zodarznieks > ketkins 22.02.2011. 11.40
Cienītais “varbūt ka tā”! Jēgu atbildēt tiešām īsti neredzu, jo tiklīdz saprotat, ka nevarat “piekasīties” pie A, meklēsit iemeslu B, C, un tā bezgalīgi, taču man nav ne laika, ne vēlēšanās ielaisties šajā neauglīgajā diskusijā. Bet kad jau Jums tas tik ļoti jau dienām nedod miera, nomierināšu Jūs – ar autorību viss ir kārtībā, ar “Vides faktiem” ir vienošanās. :) Uzelpojiet, un, ja ir tik ļoti liela vēlme cīnīties pret netaisnībām, – tas ir labi, bet varbūt jēdzīgāk tās meklēt tur, kur tās patiešām ir.
0
zodarznieks > ketkins 20.02.2011. 14.32
Nu, nu. Kur Jūs šajā īsajā mākslinieka iespaidu intervijā pēc balvas pasniegšanas saskatījāt ko “ekstrēmi paviršu”? :) Drīzāk Jums, Optiskais Tēmēkli (ja jau pretendējat uz paviršības uzrauga lomu, derētu zināt, ka vārds “tēmēklis” rakstāms ar garo “ē”), kopā ar līdzbiedru vajadzētu padomāt par kādu noderīgāku sevis izpausmes veidu par gānīšanos komentāros anonimitātes aizsegā.
0
zodarznieks > ketkins 20.02.2011. 13.10
Sveiks, Kaspar! Baidos, ka neizproti šāda veida ekpresinterviju specifiku – brīdī, kad laureāts tikko pēc balvas saņemšanas stāv ar ziediem rokās un saviļņojuma asarām acīs, no cilvēka nevar prasīt filosofisku reflektēšanu par mākslas/dzīves attiecībām u.tml. :)
0
janazakovica 19.02.2011. 19.25
loti zel sievietes kas terptas uniformas- ceturtas varas sievietes ari terptas uniformas-un ari vinas ir loti zel un ir jazelo.
0