Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona kurators Adams Budaks (58) stāsta par Amandas Ziemeles mākslu, kas lauž stereotipus par Austrumeiropu, un par Gazas kara radītajiem saspīlējumiem Vācijas mākslas pasaulē
Šīs nedēļas nogalē publikai durvis vērs Venēcijas biennāle — starptautiski svarīgākais vizuālās mākslas notikums, kuru dažkārt mēdz saukt par «mākslas pasaules olimpiādi». Tajā skatāma gan biennāles galvenā kuratora sastādīta izstāde, gan valstu veidotie paviljoni, kuri sacenšas par starptautiskās žūrijas pasniegto Zelta lauvu.
Arī šogad starp 88 nacionālajiem paviljoniem būs redzams Latvijas piedāvājums — 2021. gada Purvīša balvas ieguvējas Amandas Ziemeles ekspozīcija O day and night, but this is wondrous strange… and therefore as a stranger give it welcome (Ak dien’ un nakt’, šis gan ir brīnumsvešādi… un tāpēc apsveic to kā svešinieku).
Taču Ziemele nestrādā viena. Latvijas paviljona komisāre ir Daiga Rudzāte, kurators Adams Budaks no Polijas, kurš šobrīd vada mākslas biedrību Kestner Gesselschaft Hannoverē Vācijā, un arhitekts Niklāvs Paegle.
Nesen Budaks viesojās Rīgā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.