Pirmā pašu mākslinieku vadītā galerija 427 svin desmit gadu jubileju. Kā mainījusies laikmetīgās mākslas vide, stāsta tās līdzdibinātājs Kaspars Groševs
Saruna ar mākslinieku Kasparu Groševu notiek pāris dienas pirms Venēcijas biennāles Latvijas paviljona atklāšanas. Groševs arī taisās uz Venēciju, jo ir uzaicināts spēlēt kasetes paviljona atklāšanas ballītē. Lai gan mākslinieks apgalvo, ka vislabāk viņam patīk gleznot, Purvīša balvai Groševs divas reizes nominēts par telpiskām instalācijām.
Groševa mākslinieciskā darbība ir plaša un daudzveidīga, bet viens no pazīstamākajiem projektiem ir darbs galerijā 427, kas radās tieši pirms desmit gadiem — 2014. gada 25. aprīlī tika atklāta pirmā izstāde. Šo gadu laikā notikušas vietējo un ārzemju mākslinieku izstādes, performances, koncerti, ballītes, un jau kopš dibināšanas brīža tās darbība izmainīja Rīgas mākslas vidi, iedvesmojot arī citus māksliniekus atvērt savas radošās telpas, rīkot pasākumus un darīt tā, kā pašiem patīk un ir interesanti.
25. aprīlī galerija 427 svin 10 gadu jubileju. Kā radās ideja to veidot?
Toreiz Rīgā Rietumeiropas izpratnē īsti nebija telpu, ko varētu dēvēt par mākslinieku vadītu galeriju. Laiku pa laikam ar draugiem runājām, ka tādu vajadzētu un būtu forši, ja mākslinieki paši kaut ko uztaisītu.
Un tad māksliniece Ieva Kraule-Kūna meklēja vietu izstādei, sāka pētīt sludinājumus un atrada diezgan lētu telpu — ar koka grīdu, izskatījās pieklājīga. Šķita, ka nav ko daudz vilcināties. Tajā brīdī nekāda finansējuma īsti nebija, nekur nebijām pieteikušies, un tas nebija baigi plānots. Vietas meklējumi Ievas izstādei noveda pie tā, ka ar samērā nelieliem resursiem atvērām pirmo galerijas telpu Elijas ielā (vēlāk 427 pārvācās uz Stabu ielu — red.).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.