Ekspremjeram Kalvītim pietrūcis stingrības • IR.lv

Ekspremjeram Kalvītim pietrūcis stingrības

24
Mārtiņš Zilgalvis, F64

Vajadzējis nomest budžetu uz galda 2007.gada septembrī un aiziet

Ekspremjers un Tautas partijas bijušais vadītājs Aigars Kalvītis neizslēdz, ka varētu atgriezties politikā. Intervijā „Pietiek.com” viņš saka: „Pēc 10 gadiem varbūt es atgriezīšos politikā, bet šobrīd es īsti neredzu sev pielietojumu, jo mani dzīves uzskati ļoti atšķiras no pieprasītajiem dzīves uzskatiem.”

Šodienas politikā viņam „nenormāli krīt uz nerviem, tā ir ārprātīgā liekulības pakāpe”. „Nu es viņu vienkārši nevaru, nu, mani tas, nu… nīcina, tā liekulība,” Kalvītis piesauc Sarmīti Ēlerti, kura tagad koalīcijas sēdēs būšot pie viena galda ar Aivaru Lembergu.

Viņš neuzskata, ka viņam būtu jāatvainojas par savas premjerēšanas laikā, iespējams, pieļautajām kļūdām. „Es nevienam neko sliktu neesmu izdarījis, drīzāk esmu bijis pārāk labs un pārāk daudz demokrātijas atļāvis jautājumos, kas varbūt varēja būt daudz stingrāk skatīti kā valdības vadītājam,” saka Kalvītis.

„Kalvīša valdības vienīgā rupjā kļūda bija, ka [2007.gada] septembrī nenometa budžetu uz galda, ka es nepateicu: „Ejiet jūs, es šito nedarīšu, nepalielināšu algas, viss, pietiek!” un nedemisionēju, kad arodbiedrības ar "Jaunā laika" vadību gribēja organizēt streikus par to, lai mēs turpinām palielināt darba samaksu.”

Intervijā viņš kritizē Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kuru „mazspējas rezultātā mēs bijām pieļāvuši privāto parādu, kas pārsniedza 10 miljardus eiro, ko pilnīgi bezatbildīgi bankas izdalīja mūsu cilvēkiem”.

„Valdība to nekontrolēja. Latvijas Banka pēc Satversmes ir neatkarīga no valdības, un arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pilnīgi neatkarīga no valdības. Mēs nekomandējām viņus. Tas, ko varēja Kalvītis kā premjers tajā laikā darīt, – sist pie visiem zvaniem, teikt: kādēļ mēs, valdība, dzīvojam ļoti taupīgi, neaizņemamies naudu, a privātie aizņemas pa labi pa kreisi. To varējām darīt daudz skaļāk un daudz apņēmīgāk, bet… .”

„Pietiek.com” jautāts, ko viņš šodien darītu citādāk, ekspremjers atzīst: „Nu kaut kādā brīdī jau koncentrācija politikā pazūd, it īpaši, ja tu esi bijis ilgi pie varas, kā man tas iznāca. Trīs gadus būt valdības vadītājam ir garš periods. Kaut kādā brīdī tā uzmanība pazūd, un tāds nogurums arī iestājas. Es domāju, lielā mērā 2007. gadā vairs daudz ko labot nebija iespējams, jo, ja mēs paskatāmies tās aizdevumu līknes, tas viss jau bija sācies pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Nu varēja valdība neiztērēt 100 miljonus liekas naudas, bet pa lielam vairs neko tur daudz nevarēja izglābt, bankas naudu jau bija izdalījušas, vilciens jau bija aizgājis.”

Pēc viņa teiktā, valdība nekustamo īpašuma burbuli neierobežoja ar nodokļiem, jo rezultāti nodokļa celšanai būtu tikai pēc diviem trim gadiem. „Ko dod nodoklis, ja tu cēloni nenovērs? Tad tas bija jādara 2005.gadā, nākot pie varas, jau pirmajā mēnesī, bet tajā brīdī vēl nevienam nebija nojausmas, kas notiek. Ja mēs pat būtu to izdarījuši pusgadu ātrāk, efekts būtu nokavēts, uz 2007., 2008. gada finansēm tam efekta nebūtu. 2003.-2004. gads, kad sākās burbuļa pūšana, bija īstais brīdis, kad to darīt.”

Viņš uzskata, ka politikā bijis par ilgu un tāpēc zaudējis popularitāti. Politikā esot kā lielajā sportā – „svarīgi laikā uzziedēt un laikā aiziet”. Viņaprāt, šāds brīdis bijis 2007.gada vasarā.

Kalvītis uzskata, ka šī brīža premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) ir attiecies no reformu veikšanas, jo nozares, kuras jāreformē, nodevis Zaļo un zemnieku savienībai – izglītību, veselību, labklājību. „Mana prognoze, ka tas nozīmē – viņi grib kādu laiku vēl izdzīvot un nekādas nopietnas reformas nevar vienkārši notikt. Jūs domājat, ka Lembergs atļaus pa dzīvu miesu griezt ar nazi? Neko viņi neizdarīs, neko! Un jau valdības deklarācijā ierakstot, ka veselības aprūpes budžetā neko nemainīs, nevar reformēt veselību. Tādu valdību mēs esam ievēlējuši, tā ir nodeva demokrātijai.”

Komentāri (24)

austrisv 07.11.2010. 12.51

Sevišķi jau mīļš Kalvītis izrādās bija Putinam, kurš roku spieda šim kangaram Maskavā un amatu labu iedeva Balzamā par 7000 Ls mēnesī. Labi klājas nodevējam!
Kur tad tāda steiga tūlīt pēc 2006.gada vēlēšanām kalvīša valdībai bija atdot Abreni un grozīt Drošibas likumus un ķerties klāt, lai iznīcinātu KNAB!
Par burbuli viņa valdību visu laiku informēja Pasaules banka, bet Kalvītis tik sevi pasludināja par garantu un stūrēja Latvijas kuģi uz nogrimšanu!
Labais vīrelis atradies un vēl neesot mantkārīgs un esot galīgi nesavtīgs utt!(Vakar Dienā)
Cik viņš valsts budžeta naudu neiztranžierēja Gaismas pils, koncertzāles projekta un vietējo sporta piļu un citu no valsts un pašvaldību budžeta uzturamu objektu celtniecībai! Draņķis priekš savas valsts, bet labs vasalis Krievijas interešu aizstāvībai!

+21
0
Atbildēt

0

aivars_silins 07.11.2010. 12.00

Nu gluži tā jau nu gan nebija, kā Kalvītis te tagad stāsta. Tad, kad vajadzēja Loskutovu dabūt nost, tad nepietrūka ne apņēmības, ne gribas. Ja vien viņš būtu gribējis to darīt, ko te tagad stāsta, ar viņa stūrgalvību būtu izdarījis. Joprojām mūs uzskata par galīgiem idiotiem.

+20
-1
Atbildēt

0

Igors Daņiļēvičs 07.11.2010. 12.36

Latvijas ekonomiskā katastrofa, acīmredzami, ir ilgtermiņa problēmu sekas. Tās nesākās kaut kad pirms pāris gadiem, kad Klavītis “nebija pietiekami stingrs”. Latvijas problēmas sākās jau pirms vairāk kā desmit gadiem un tās vēl vairāk padziļināja pie varas nākusi politelite ar TP, LC un Lemberga vadošajiem biedriem. Kalvītis šajā politelitē visu laiku bijis vadošs un atbildīgs biedrs.
Kalvītis nosoda liekulību, bet pats tajā pašā laikā kautrīgi paklusē par faktu, ka Latvija tieši dēļ viņa pārstāvētās politelites, kurš viņš bija ekonomikas ministrs, premjers un vadošas partijas līderis – viņa valsts visu laiku bija nesekmīgākā starp trim Baltijas valstīm – regulāri viszemākās algas (oficiāli), pensijas, vislielākā inflācija, vislielākā ēnu ekonomika, lielākais tekošā konta deficīts, liekākais korupcijas indekss, utt.
Tas nebija brīnums drīzāk likumsakarība, ka Latvijai bija visbriesmīgākais trieciens no krīzes.
Tieši tādēļ brīnos, kādēļ Kalvīša intervija nebija rubrikā “pietiek d..st”.

+18
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu