Vēja enerģijas attīstība Latvijā – ceļš uz enerģētisko neatkarību un ekonomisko izaugsmi

  • Artūrs Toms Plešs
  • 24.01.2025.
Vēja ģeneratori. Foto - Edijs Pālens, LETA

Vēja ģeneratori. Foto - Edijs Pālens, LETA

Latvijas enerģētikas sektors ir ceļā uz pārmaiņām, kas sola stiprināt valsts enerģētisko neatkarību un ekonomisko stabilitāti. Tomēr, lai pilnvērtīgi izmantotu atjaunīgās enerģijas potenciālu, ir jārisina vairākas būtiskas problēmas: nozares regulējuma pilnveidošana, godīgas konkurences nodrošināšana un ārvalstu investīciju aizsardzība. Ņemot vērā, ka 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata enerģētisko neatkarību par stratēģisku prioritāti, ir būtiski risināt šos jautājumus, lai izmantotu pilnu vēja enerģijas potenciālu. Vēja enerģijas attīstība Latvijā nav tikai stratēģiska nepieciešamība – tā ir iespēja kļūt par zaļās enerģijas eksportētāju Baltijas un Eiropas līmenī.

Regulējuma nepilnības kavē attīstību

Latvija vēja enerģijas ražošanā atpaliek no kaimiņvalstīm. Kamēr Lietuva un Igaunija pēdējos gados būtiski palielinājušas uzstādītās jaudas, Latvijas progress vēja enerģijas jomā ir bijis lēns. Būtisks klupšanas akmens ir regulējuma nepilnības, kas ļauj dažiem attīstītājiem rezervēt tīkla jaudas uz papīra, neveicot reālas darbības projektu īstenošanā. Tas bloķē piekļuvi citiem uzņēmējiem, kavējot investīcijas un nozīmīgu projektu realizāciju.

Klimata un enerģētikas ministrija ir veikusi būtiskus priekšdarbus, lai veicinātu vēja enerģijas straujāku attīstību. Ir rasts risinājums, kādā veidā efektīvi  izmantot tīklu, ļaujot vienā pieslēgumā apvienot vairākas tehnoloģijas (piemēram, vēja un saules parku kopā). Ieviests vietējās kopienas atbalsta mehānisms, kas nosaka attīstītājam ik gadu iemaksāt 2500 eiro par katru uzstādīto megavatu. Tāpat nesen apstiprināti VARAM grozījumi, kas nozīmīgi atvieglos birokrātiju attiecībā teritorijas plānojumu izstrādi vēja parku kontekstā.

Godīga konkurence – pamats attīstībai

Vēja enerģijas tirgū Latvijā pašlaik trūkst līdzsvara starp dažādiem spēlētājiem. Atsevišķi attīstītāji vēsturiski izmantojuši likuma nepilnības, lai rezervētu jaudas, kamēr citi, arī valsts uzņēmumi, saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem, kas kavē to projektu īstenošanu. Šāda situācija ne tikai palēnina projektu attīstību, bet arī negatīvi ietekmē ārvalstu investoru uzticību tirgum un Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanu enerģētikā. Godīgas konkurences nodrošināšana ir būtiska, lai visi spēlētāji varētu vienlīdzīgi piedalīties tirgū.

Investīciju aizsardzība – Latvijas reputācijas jautājums

Lai veicinātu ārvalstu investīcijas Latvijas enerģētikas sektorā, ir būtiski nodrošināt paredzamu un stabilu regulatīvo vidi. Tas ir priekšnoteikums, lai attīstītāji varētu plānot ilgtermiņa projektus un veidot uzticamu sadarbību ar vietējām kopienām. Investīciju aizsardzība nav tikai attīstītāju interesēs – tā ir arī Latvijas kā pievilcīga un uzticama partnera reputācijas jautājums. Vienlaikus attīstītājiem jāuzņemas atbildība par ciešu dialogu ar vietējām kopienām, veidojot atklātu komunikāciju un nodrošinot, ka iedzīvotāju intereses tiek uzklausītas un ievērotas. Šāda pieeja rada drošu vidi gan investoriem, gan sabiedrībai.

Vēja enerģijas nākotne

Latvijas sabiedrība izrāda arvien lielāku atbalstu atjaunīgās enerģijas projektiem, tostarp vēja enerģijai. Lai gan šie projekti sola būtisku ieguldījumu valsts ekonomikā, radot darba vietas, nodokļu ieņēmumus un palielinot enerģētisko neatkarību, attīstītāju atbildība ir sadarboties ar vietējām kopienām un nodrošināt līdzsvaru starp ekonomiskajiem ieguvumiem un sabiedrības interesēm.

Jaunais normatīvais regulējums, kas paredz finansiālus ieguvumus vēja parku tuvumā dzīvojošajiem, ir pozitīvs solis, kas var veicināt sabiedrības atbalstu un uzticību. Vietējo iedzīvotāju iesaiste un attīstītāju iniciatīva ir izšķiroša, lai vēja enerģija kļūtu par Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēku un nostiprinātu valsts reputāciju kā zaļās enerģijas līderim Baltijas jūras reģionā.

Vēja enerģijas attīstība Latvijā ir iespēja, kuru nedrīkst palaist garām. Lai to īstenotu, nepieciešams efektīvs regulējums, godīga konkurence un droša vide investoriem. Šie faktori ļaus izmantot Latvijas atjaunīgās enerģijas potenciālu pilnā apjomā, veicinot ne tikai enerģētisko neatkarību, bet arī valsts ekonomisko labklājību.

 

Autors ir Eurowind Energy Neue Energien izpilddirektors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā