Ko līderiem būtu jāiemācās no Trampa?

  • Olga Kazaka
  • 24.01.2025.

Donalds Tramps savās priekšvēlēšanu kampaņās demonstrē pārsteidzoši inovatīvu pieeju. 2016. gadā viņš izmantoja mērķtiecīgu vēstījumu virzību sociālajos tīklos. Savukārt 2024. gadā par panākumu atslēgu kļuva cita komunikācijas stratēģija, kas var sniegt vērtīgas atziņas mūsdienu līderiem.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps piedalījās vairākos populāros podkāstos un YouTube raidījumos, kuriem ir plaša skatītāju auditorija. Svarīgi: viņš bija gatavs runāt par jebkuriem jautājumiem un stundām ilgi (viena no intervijām ilga 3 stundas). Rezultātā tika radītas aptuveni 40 stundas satura, kas kopumā sasniedza 124 miljonus skatījumu. Šī stratēģija, kur Tramps iesaistījās garās un atklātās sarunās ar populāriem jutūberiem, ļāva viņam efektīvi nodot savus vēstījumus plašai auditorijai.

Salīdzinājumam – Kamalas Harisas līdzdalība šāda veida saturā radīja tikai aptuveni 7 stundas ierakstu un dažus miljonus skatījumu. Turklāt jautājumi tika stingri saskaņoti, un sarunu formāts bija ievērojami īsāks un formālāks.

Šī stratēģija ļāva Trampam izveidot alternatīvu mediju telpu, apejot tradicionālos medijus, un efektīvi sazināties ar mērķauditoriju, izmantojot jaunus mediju formātus.

Mūsdienās, īso video laikmetā, mākslīgā intelekta un dezinformācijas apstākļos, rodas pieprasījums pēc garāka satura no ekspertiem un līderiem, lai labāk iepazītu viņu personību, saprastu viņu nostāju un balstītu savu izvēli uz šiem faktiem.

Sabiedrība vēlas redzēt dzīvus un autentiskus cilvēkus uzņēmumu, valsts, nevalstiskā sektora un politisko organizāciju līderos. Esmu pārliecināta, ka 2025. gadā vadošie lielāko organizāciju līderi sekos šim piemēram, un mēs arvien biežāk redzēsim viņus stilīgu podkāstu vadītāju raidījumos, lai iepazītu viņu filozofiju un cilvēcisko pusi.

Šis piemērs arī spilgti atspoguļo to, cik svarīga ir komunikācija līdera darbībā. Protams, jums ir komunikācijas departaments. Iespējams, ir sadarbība arī ar komunikācijas aģentūru. Tie nekur nepazudīs – uzdevumu apjoms, kas viņiem jārisina, tikai pieaugs. Taču aizvien svarīgāks kļūst 30/70 princips, ko ievēro spēcīgākie līderi: neatkarīgi no darbības jomas, vadītājam 30% sava laika jāveltī komunikācijai – gan ar iekšējām, gan ārējām auditorijām.

Jo pārkomunicēt nav iespējams: pētījumi rāda, ka pārāk pasīvu komunikāciju līderiem pārmet 10 reizes biežāk nekā pārāk aktīvu komunikāciju. Šis ir izcilu komunikatoru un līderu laikmets. Tie, kas to sapratīs un ieviesīs 30/70 principu savā darbībā, būs uzvarētāji, un ne tikai vēlēšanās.

 

Autore ir komunikācijas aģentūras Olsen+Partners partnere, lektore, Pirmās PR grāmatas autore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jaunākajā žurnālā