Ko līderiem būtu jāiemācās no Trampa?

  • Olga Kazaka
  • 24.01.2025.

Donalds Tramps savās priekšvēlēšanu kampaņās demonstrē pārsteidzoši inovatīvu pieeju. 2016. gadā viņš izmantoja mērķtiecīgu vēstījumu virzību sociālajos tīklos. Savukārt 2024. gadā par panākumu atslēgu kļuva cita komunikācijas stratēģija, kas var sniegt vērtīgas atziņas mūsdienu līderiem.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps piedalījās vairākos populāros podkāstos un YouTube raidījumos, kuriem ir plaša skatītāju auditorija. Svarīgi: viņš bija gatavs runāt par jebkuriem jautājumiem un stundām ilgi (viena no intervijām ilga 3 stundas). Rezultātā tika radītas aptuveni 40 stundas satura, kas kopumā sasniedza 124 miljonus skatījumu. Šī stratēģija, kur Tramps iesaistījās garās un atklātās sarunās ar populāriem jutūberiem, ļāva viņam efektīvi nodot savus vēstījumus plašai auditorijai.

Salīdzinājumam – Kamalas Harisas līdzdalība šāda veida saturā radīja tikai aptuveni 7 stundas ierakstu un dažus miljonus skatījumu. Turklāt jautājumi tika stingri saskaņoti, un sarunu formāts bija ievērojami īsāks un formālāks.

Šī stratēģija ļāva Trampam izveidot alternatīvu mediju telpu, apejot tradicionālos medijus, un efektīvi sazināties ar mērķauditoriju, izmantojot jaunus mediju formātus.

Mūsdienās, īso video laikmetā, mākslīgā intelekta un dezinformācijas apstākļos, rodas pieprasījums pēc garāka satura no ekspertiem un līderiem, lai labāk iepazītu viņu personību, saprastu viņu nostāju un balstītu savu izvēli uz šiem faktiem.

Sabiedrība vēlas redzēt dzīvus un autentiskus cilvēkus uzņēmumu, valsts, nevalstiskā sektora un politisko organizāciju līderos. Esmu pārliecināta, ka 2025. gadā vadošie lielāko organizāciju līderi sekos šim piemēram, un mēs arvien biežāk redzēsim viņus stilīgu podkāstu vadītāju raidījumos, lai iepazītu viņu filozofiju un cilvēcisko pusi.

Šis piemērs arī spilgti atspoguļo to, cik svarīga ir komunikācija līdera darbībā. Protams, jums ir komunikācijas departaments. Iespējams, ir sadarbība arī ar komunikācijas aģentūru. Tie nekur nepazudīs – uzdevumu apjoms, kas viņiem jārisina, tikai pieaugs. Taču aizvien svarīgāks kļūst 30/70 princips, ko ievēro spēcīgākie līderi: neatkarīgi no darbības jomas, vadītājam 30% sava laika jāveltī komunikācijai – gan ar iekšējām, gan ārējām auditorijām.

Jo pārkomunicēt nav iespējams: pētījumi rāda, ka pārāk pasīvu komunikāciju līderiem pārmet 10 reizes biežāk nekā pārāk aktīvu komunikāciju. Šis ir izcilu komunikatoru un līderu laikmets. Tie, kas to sapratīs un ieviesīs 30/70 principu savā darbībā, būs uzvarētāji, un ne tikai vēlēšanās.

 

Autore ir komunikācijas aģentūras Olsen+Partners partnere, lektore, Pirmās PR grāmatas autore

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā