Ko līderiem būtu jāiemācās no Trampa?

  • Olga Kazaka
  • 24.01.2025.

Donalds Tramps savās priekšvēlēšanu kampaņās demonstrē pārsteidzoši inovatīvu pieeju. 2016. gadā viņš izmantoja mērķtiecīgu vēstījumu virzību sociālajos tīklos. Savukārt 2024. gadā par panākumu atslēgu kļuva cita komunikācijas stratēģija, kas var sniegt vērtīgas atziņas mūsdienu līderiem.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps piedalījās vairākos populāros podkāstos un YouTube raidījumos, kuriem ir plaša skatītāju auditorija. Svarīgi: viņš bija gatavs runāt par jebkuriem jautājumiem un stundām ilgi (viena no intervijām ilga 3 stundas). Rezultātā tika radītas aptuveni 40 stundas satura, kas kopumā sasniedza 124 miljonus skatījumu. Šī stratēģija, kur Tramps iesaistījās garās un atklātās sarunās ar populāriem jutūberiem, ļāva viņam efektīvi nodot savus vēstījumus plašai auditorijai.

Salīdzinājumam – Kamalas Harisas līdzdalība šāda veida saturā radīja tikai aptuveni 7 stundas ierakstu un dažus miljonus skatījumu. Turklāt jautājumi tika stingri saskaņoti, un sarunu formāts bija ievērojami īsāks un formālāks.

Šī stratēģija ļāva Trampam izveidot alternatīvu mediju telpu, apejot tradicionālos medijus, un efektīvi sazināties ar mērķauditoriju, izmantojot jaunus mediju formātus.

Mūsdienās, īso video laikmetā, mākslīgā intelekta un dezinformācijas apstākļos, rodas pieprasījums pēc garāka satura no ekspertiem un līderiem, lai labāk iepazītu viņu personību, saprastu viņu nostāju un balstītu savu izvēli uz šiem faktiem.

Sabiedrība vēlas redzēt dzīvus un autentiskus cilvēkus uzņēmumu, valsts, nevalstiskā sektora un politisko organizāciju līderos. Esmu pārliecināta, ka 2025. gadā vadošie lielāko organizāciju līderi sekos šim piemēram, un mēs arvien biežāk redzēsim viņus stilīgu podkāstu vadītāju raidījumos, lai iepazītu viņu filozofiju un cilvēcisko pusi.

Šis piemērs arī spilgti atspoguļo to, cik svarīga ir komunikācija līdera darbībā. Protams, jums ir komunikācijas departaments. Iespējams, ir sadarbība arī ar komunikācijas aģentūru. Tie nekur nepazudīs – uzdevumu apjoms, kas viņiem jārisina, tikai pieaugs. Taču aizvien svarīgāks kļūst 30/70 princips, ko ievēro spēcīgākie līderi: neatkarīgi no darbības jomas, vadītājam 30% sava laika jāveltī komunikācijai – gan ar iekšējām, gan ārējām auditorijām.

Jo pārkomunicēt nav iespējams: pētījumi rāda, ka pārāk pasīvu komunikāciju līderiem pārmet 10 reizes biežāk nekā pārāk aktīvu komunikāciju. Šis ir izcilu komunikatoru un līderu laikmets. Tie, kas to sapratīs un ieviesīs 30/70 principu savā darbībā, būs uzvarētāji, un ne tikai vēlēšanās.

 

Autore ir komunikācijas aģentūras Olsen+Partners partnere, lektore, Pirmās PR grāmatas autore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Inese Andersone

Rīgas sociālā dienesta modernizācija – solis, kas bija jāveic jau vakar

Rīgā ir sākusies ilgi gaidīta un faktiski neizbēgama sociālo pakalpojumu sistēmas reforma. Sociālā joma galvaspilsētā daudzus gadus darbojās pēc sen izveidotiem principiem — struktūra bija sarežģīta, birokrātija apgrūtinoša, darbinieki pārslogoti, bet klienti nereti nonāca rindās, kas neatbilda mūsdienu pakalpojumu standartam. Tāpēc šodien, kad Rīgas Sociālais dienests uzsāk modernizāciju un restrukturizāciju, tas nav tikai administratīvs solis — tā ir sistēmas dzīvotspējas prasība.

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā