Kā rakstīja Ojārs Vācietis, gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Cik zaļš ir bijis šis gads Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, salīdzinot ar citām valstīm, un cik zaļš solās būt nākamais? Pagaidām šķiet, ka kopumā visi – gan iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, gan nozare – esam uz pareizā ceļa, kaut arī daži paradumi vēl ir jāizkopj. Piemēram, bioloģisko atkritumu šķirošana.
Aizejošais gads – investīciju projekti un ražotāju atbildības sistēma
Šo gadu Eco Baltia darbībā un nozarē kopumā iezīmēja trīs lieli sasniegumi. Pirmais no tiem – atkritumu šķirošanas poligonos visos Latvijas reģionos beidzot ir uzstādītas un iedarbinātas bioloģisko atkritumu apstrādes un pārstrādes iekārtas. Ja līdz šim bioloģiskos atkritumus šķiroja galvenokārt Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, nu visiem ir iespēja šķirot “kā galvaspilsētā”, jo sašķiroto ir, kur vest. Tagad viss ir pašu iedzīvotāju rokās. Pārstrādes iekārtas ir uzbūvētas ar Eiropas Savienības finansējumu, tagad ir jāsasniedz noteiktie mērķi, lai nesanāk tā, ka ieguldītā nauda jāatmaksā, par to sūri maksājot visiem. Lai nebūtu tā, ka jaunajās iekārtās svilpo caurvējš, pašvaldību uzdevums nākamgad, iespējams, būs atrast veiksmīgus savstarpējās sadarbības modeļus un varbūt arī burkānam pievienot pātadziņu iedzīvotāju paskubināšanai, piemēram, ar saistošajiem noteikumiem padarīt bioloģisko atkritumu šķirošanu par obligātu pienākumu, kā tas jau ir Rīgas, Dienvidkurzemes un Liepājas reģionos.
Otrs lielais notikums – Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas ieviesusi ražotāju atbildības sistēmu (RAS) tekstilam. Tā stājusies spēkā 1. jūlijā, sekojot tekstila šķirošanas pirmrindnieces Francijas piemēram un mums pašiem kļūstot par paraugu citām valstīm. Jāteic, šis ir tas gadījums, kad iniciatīva lielā mērā nākusi tieši no iedzīvotājiem, kuri pierādījuši, ka ļoti aktīvi šķiro tekstilu un RAS tekstilam ir nepieciešamība Latvijā.
Kā trešo gribu minēt arī 1. jūlijā sākto principu, ka par plastmasas atkritumiem maksā galalietotājs. Proti, visas Eiropas valstis jau trīs gadus maksā nodokli par katru nepārstrādāto plastmasas kilogramu, kas rodas konkrētās dalībvalsts tirgū. Līdz šim šo līdzmaksājumu galvenokārt maksāja valsts, tātad – katrs no mums, arī zaļi domājošie līdzpilsoņi, kuri plastmasu nepērk un nelieto. Kopš 1. jūlija šī maksa ir iekļauta preču cenā, līdz ar to galalietotājs ir tas, kurš veikalu plauktos dod priekšroku plastmasas iepakojumam, it īpaši tam, kurš nav pārstrādājams. Tas cieši sasaucas ar šā gada lielāko notikumu Eco Baltia vide dzīvē: ieguldot 11,7 miljonus eiro, oktobrī atvērām Baltijā pagaidām lielāko iepakojuma šķirošanas centru – Resursu pārvaldības centru (RPC) Salaspils pagastā, kas ļauj maksimāli nodalīt iepakojumu no dalīti vāktajiem un sadzīves atkritumiem un dot tam otro dzīvi. Labā ziņa ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji šķiro arvien aktīvāk, tāpēc dalīti vākto atkritumu apjomi ir tik lieli, ka manuāli tos sašķirot vairs nav iespējams. RPC šķirošanas līnijās materiāls tiek šķirots automatizēti ar pavisam citu jaudu un precizitāti nekā iepriekš.
Kā jau katru gadu, arī šogad esam piedzīvojuši pa kādam izaicinājumam. Nozares asociācijas – Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (LASA) un Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA) – jau vairākus gadus cenšas panākt zemes dzīļu izmantošanas nodokļa izmaiņas. Vēsturiski iegājies tā, ka katra no zemes dzīlēm izcelto resursu tonna tiek aplikta ar dabas resursu nodokli (DRN), taču tas ir tik niecīgs un pirmreizējo dabas resursu izmantošana – tik lēta, ka būvniecības tirgū nevienu neinteresē no būvgružu šķirošanas atgūtie materiāli. Ja tā turpināsies ilgtermiņā, mēs ne tikai noplicināsim savus dabas resursus, bet arī būvgružu šķirošana nīkuļos un viss sasniegtais šajā jomā izplēnēs kā nebijis. Tāpēc paredzams, ka mūs gaida pamatīga cīņa, lai situāciju mainītu.
Nākotnē – lielāki tarifi un automatizācija
Ir lietas, kas nemainās. Katrs jauns gads nāk ar jauniem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem. Tas saistīts ar to, ka ik gadu palielinās Dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos, kas ir viens Eiropas Komisijas virzītajiem un valstī noteiktajiem risinājumiem, lai veicinātu atkritumu šķirošanu un tātad arī ES noteikto normu izpildi. Labās ziņas – tarifu pieaugums nebūt nav tas lielākais, turklāt to vismazāk izjutīs iedzīvotāji, kuri turpinās vai sāks šķirot atkritumus. Jo rūpīgāk sašķiroti iespējami daudz atkritumu veidu, piemēram, iepakojums, stikla tara, tekstils, elektrotehnika u.c., kuru apsaimniekošana ir bez maksas, jo mazāk sadzīves atkritumu jāizved un attiecīgi mazāk par to jāmaksā.
Nākamgad Latvija turpinās būt starp Eiropas valstu līderēm RAS ieviešanā: tiksim pie trim jaunām RAS – baloniem, mitrajām salvetēm un zvejas rīkiem. Ko tas nozīmē galalietotājam? To, ka attīstīsies RAS ietvaros finansēti risinājumi, kas palīdzēs samazināt dabā izmestu balonu un mitro salvešu, kā arī ūdeņos izmestu zvejas tīklu piesārņojumu.
Turpinoties lielajiem investīciju projektiem, nākamgad martā Eco Baltia plāno atvērt lielāko iepakojuma šķirošanas centru Baltijā, kas atradīsies Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Kopumā nozare ļoti aktīvi iet un ies uz savu pakalpojumu automatizāciju, arvien vairāk paplašinot pakalpojumu klāstu, kas pieejams mobilajās lietotnēs, saziņu un rēķinu apriti uzticot klientu portāliem un ar šādu atvieglotu saziņu esot vēl tuvāk iedzīvotājiem. Atliek vien cerēt un novēlēt, lai iedzīvotāji sper soli pretī arī mums un izkopj jaunus, vērtīgus un ilgtspējīgus paradumus – iepakojuma, tekstila, elektroiekārtu, bioloģisko atkritumu šķirošanu, bīstamo atkritumu (piemēram, bateriju un elektronisko cigarešu) izmešanu tiem paredzētās vietās utt., lai Latvija būtu viena no pirmrindniecēm ne tikai RAS ieviešanā, bet arī patiesi zaļā domāšanā.
Autors ir SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra