Vroclavas Sauszemes spēku militāro universitāti pabeigušie kadeti 19. oktobrī nodod zvērestu pirms pievienošanās Polijas bruņotajiem spēkiem. Foto — Scanpix
Polijas armija vēl nav gatava karam ar Krieviju, taču nopietni bruņojas. Nākamgad aizsardzības budžets sasniegs jau 4,7% no IKP
Spriežot pēc Dmitrija Medvedeva — par interneta trolli kļuvušā Krievijas eksprezidenta — un dažu prokremliski noskaņoto poļu žurnālistu reakcijas, bijušā Polijas armijas ģenerālštāba vadītāja Raimunda Andžejčaka vārdi trāpīja vārīgā vietā. Oktobrī drošības konferencē Viļņā ģenerālis paziņoja, ka «uzbrukums Polijai vai Baltijas valstīm būs Krievijas beigas», jo atbilde sekos nekavējoties. «Mēs sabombardēsim visus stratēģiskos mērķus 300 km rādiusā», tajā skaitā Pēterburgu. Kā parasti, Medvedevs sāka internetā zākāties, piedraudot ar jaunu Polijas sadalīšanu un Varšavas pievienošanu Krievijai. Savukārt Kremlim simpatizējošie žurnālisti sāka vaimanāt par iespējamajām sekām — galu galā, Krievijas atbildes reakcija būtu briesmīga.
Bet cik ticams ir šāds notikumu scenārijs? Ģenerāļa Andžejčaka teiktais Viļņā saskan ar NATO īstenoto atturēšanas politiku. Maijā arī Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicās līdzīgi, apsverot scenāriju par Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. Dažādu NATO militāro amatpersonu apliecinājumi, ka sekos tūlītēja reakcija, ja Krievija uzbruktu jebkurai alianses dalībvalstij, sāpīgi trāpa Kremļa propagandas naglai pa galvu. Lai gan tā visu laiku skandina, ka Rietumi ir vāji un nespējīgi pretoties, Putinam tomēr jārēķinās, ka sekas var izrādīties ļoti nepatīkamas. Un šī atturēšana darbojas, pretējā gadījumā viņš jau sen būtu uzbrucis Žešovai — centrālajam gaisa satiksmes mezglam Polijas dienvidaustrumos, caur kuru notiek militārās piegādes Ukrainai.
Taču viens no argumentiem, ko vietējie kritiķi veltīja ģenerālim Andžejčakam, — ka Polijai patiesībā nav nekā, lai varētu atturēt Krieviju šobrīd, un Putins to apzinās. Savā ziņā tā ir taisnība. Krievi 2022. gada decembrī sniedza pazemības mācībstundu poļiem. Toreiz pret Ukrainu palaistā raķete Ch-55 (par laimi, ar betona mācību kaujas galviņu) ielidoja Polijas gaisa telpā un, nolidojusi 300 kilometrus, nokrita mežā pie NATO bāzes Bidgoščā. Polijas pretgaisa aizsardzība nespēja notriekt šo raķeti, un Polijas bruņotie spēki sešus mēnešus nespēja to pat atrast.
Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Jaunā valdība turpina priekšgājēju darbu, lai padarītu Polijas bruņotos spēkus par vieniem no modernākajiem Eiropā. Vienīgi ir atmesta agrākā propagandas vīzija, ka jāizveido Eiropā lielākie sauszemes spēki ar 300 tūkstošiem karavīru.
Vērienīgā iepirkšanās
Maijā Polija parakstīja līgumu par 800 raķešu AGM-158B-2 JASSM-ER piegādi līdz 2030. gadam. To darbības rādiuss ir 1000 kilometru. Izšautas virs Lomžas, tās var sasniegt Maskavu un Pēterburgu.
Decembra sākumā no Fortvērtas bāzes Teksasā pacēlās neparasts iznīcinātājs F-35A. To rotāja nevis ierastā amerikāņu armijas zvaigzne, bet gan Polijas Gaisa spēku identifikācijas zīme — sarkanbaltie šaha kvadrāti. Šis iznīcinātājs ir pirmais no 31, kas nonāks poļu pilotu rokās. Lidmašīnas Polijai izmaksā 4,6 miljardus ASV dolāru. Tās nosauktas Husar vārdā, par godu bezbailīgajai 17. gadsimta poļu kavalērijai. Jaunie modeļi papildinās jau esošo F-16 floti — 48 iznīcinātājus, kas tika iegādāti šā gadsimta sākumā.
Paredzams, ka līdz šā gada beigām Lockheed saražos vēl vienu pasūtīto lidmašīnu, un nākamgad jau seši F-35 iznīcinātāji lidos uz gaisa spēku bāzi Arkanzasas štatā, kur poļu pilotiem būs mācību treniņi. Polijā F-35 tiks izvietoti Laskā un Svidvinā.
Vēsturisks paradokss — šīs abas aviobāzes 50. gados Polijā uzbūvēja padomju armijas uzraudzībā, lai nodrošinātu bāzi PSRS potenciālajam uzbrukumam Rietumeiropai. Tagad tās aizsargā Poliju pret Krievijas uzbrukuma draudiem.
Iznīcinātāji nav vienīgais jaunums Polijas bruņotajos spēkos šā gada nogalē. Aizsardzības ministrija 12. decembrī parakstīja līgumu par vairāku bezpilota lidaparātu MQ-9B Skyguardian iegādi par 310 miljoniem dolāru, kas no 2027. gada aizstās no amerikāņiem nomātos vecākos modeļus MQ-9 Raptor. Tie ir izlūkošanas lidaparāti, kas var atrasties gaisā pat 20 stundas un spēj nest arī raķetes. SkyGuardian veidos pamatu jauna veida Polijas militāro dronu spēkiem, ko oficiāli paredzēts izveidot nākamā gada sākumā.
Vēl šā gada nogalē ministrija plāno parakstīt līgumu par jaunu kājnieku kaujas mašīnu Borsuk piegādi, kas aizstās postpadomju BMP-1. Jaunās mašīnas, kas bruņotas ar 30 mm lielgabalu Bushmaster un prettanku raķešu palaišanas iekārtu Spike, ražo Polijas aizsardzības uzņēmumu konsorcijs ar Huta Stalowa Wola priekšgalā. Pasūtījumā būs 1000 kaujas mašīnu, tajā skaitā 400 tanku. Izmaksas ir 60 miljardi zlotu jeb 14 miljardi eiro.
Tankus, kas aizstāj Polijā modernizētos postpadomju T-72, pasūtīja jau iepriekšējā valdība. Tie ir amerikāņu M1 Abrams, no kuriem 116 jau ir piegādāti, un nākamo divu gadu laikā gaidāmi vēl 250, kā arī 180 tanki K2 Black Panthers no Dienvidkorejas.
Novembrī pirmās korejiešu «panteras» ieradās bataljonos, kas izvietoti pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala. «Esmu tik laimīgs, ka to vispār ir grūti aprakstīt,» saņemot jauno tehniku, sacīja 9. bruņutehnikas brigādes komandieris pulkvedis Romāns Brudlo. Fotogrāfijās redzams, kā nopietna paskata armijas vīri izlodā katru tanka stūrīti, priecājoties kā puikas.
Politiskie izaicinājumi
Šie ir tikai daži apliecinājumi tam, ka pašlaik Polijā neviena nozare nemainās tik strauji kā militārā. Aprīkojuma iepirkumu sarakstā ir arī artilērijas sistēmas, pretgaisa aizsardzība un kaujas helikopteri. Nākamā gada militāro investīciju budžets paredzēts rekordlielā apjomā — 186 miljardi zlotu jeb 43 miljardi eiro. Tādējādi izdevumi aizsardzībai sasniegs vēsturiski augstāko līmeni — 4,7 % no IKP. Analītiķi lēš, ka līdz 2035. gadam Polija iztērēs 750 miljardus zlotu jeb 175 miljardus eiro jaunam armijas aprīkojumam.
Papildus tam ir paredzēts uzbūvēt nocietinājumus uz robežas ar Baltkrieviju. Ar kodētu nosaukumu Austrumu vairogs valsts būvē aizsprostu, aizsargsienu, sensoru tīklu un ieroču noliktavas, lai armija būtu gatava apturēt ienaidnieku un aizsargātu civiliedzīvotājus. Izmaksas ir 10 miljardi zlotu jeb 2,5 miljardi eiro. Draudi no Baltkrievijas puses ir reāli, jo Krievijas vasalis Lukašenko pēc Maskavas pavēles turpina migrantu dzīšanu pāri Polijas robežai. Hibrīdkarš var pāraugt īstā, globālā karā.
Jau pēc Krievijas uzbrukuma Gruzijai 2008. gadā NATO izstrādāja ārkārtas rīcības plānu ar kodētu nosaukumu Eagle Guardian. Tas paredz deviņu Polijas, Vācijas, ASV un Apvienotās Karalistes divīziju izvietošanu aizsardzības vajadzībām. To mērķis būtu neitralizēt Krievijas spēkus Kaļiņingradas apgabalā, noturēt Suvalku koridoru un atbrīvot Baltijas valstis no krievu iebrukuma. Šis plāns joprojām ir spēkā, lai gan situācija reģionā ir krasi mainījusies. Zviedrija un Somija ir pievienojušās NATO, ASV karaspēks jau atrodas Polijā, savukārt Krievija ir atvilkusi lielāko daļu savu sauszemes spēku no Kaļiņingradas, un tie jau ir krituši kaujaslaukos Ukrainā. Krievijas militāra uzbrukuma spējas pašlaik šķiet ierobežotas. Toties NATO ir mobilizēta kā vēl nekad tās vēsturē.
Taču ne NATO mobilizācija, ne Krievijas relatīvais vājums nav garantēti lielumi nākotnē. Polijā ar bažām raugās uz Donalda Trampa nākšanu pie varas ASV, jo viņa mudinājumi Putinam uzbrukt valstīm, kas pārāk maz tērē savai aizsardzībai, vājina NATO sabiedroto vienotību. Tāpat kā vēlme panākt mieru ar Krieviju, pat ja tas nozīmē roku izgriešanu Ukrainai.
Nesen Rumānijas vēlēšanās pārliecinājāmies, cik viegli krieviem ir manipulēt ar sabiedrisko domu. Pietika tikai ar dažiem miljoniem dolāru un dažiem desmitiem tūkstošu TikTok kontu, lai izraisītu smagāko politisko krīzi valstī kopš 1989. gada. Vai līdzīgs mehānisms var atkārtoties februārī gaidāmajās Vācijas vēlēšanās? Vai varbūt Polijas prezidenta vēlēšanās maijā?
Ar Ķīnas vai Ziemeļkorejas palīdzību Krievija var atjaunot Ukrainā zaudēto militāro potenciālu un dažu gadu laikā atkal uzbrukt. Pašlaik Polijas armija vēl nav gatava šādai sadursmei. Bet ticams, ka drīzumā būs.
Polijas militārā nostiprināšanās
