«Nē, ne tā! Dzīvāk!» — šis, kūpinot cigareti, piesmakušā balsī izsauktais teikums bija kādreizējās Leļļu teātra mākslinieciskās vadītājas Tīnas Hercbergas (1921— 2004) zīmols. Viņa mainīja šī teātra garu, neizdzēšami ierakstot savu vārdu tā vēsturē
Tumsa. Atskan mūzika, un izgaismots spirāļu pāris uz skatuves izdejo kaislīgu tango. Fascinējoši, pārsteidzoši. Pēc pēdējiem akordiem zālē valda klusums, tad atskan dārdoši aplausi. Ar Spirāļu tango sākas Leļļu teātra jaunā Leģendārā izrāde, kas veidota gan kā cieņas apliecinājums populārajai 60. gadu izrādei Interlellis-67, gan tās režisorei un ilggadējai teātra mākslinieciskajai vadītājai Tīnai Hercbergai. Dramaturģe Ance Muižniece radījusi stāstu, kas atklāj teātra vēsturi un iedziļinās leļļu pasaulē. Un arī uzdod jautājumu — kas īsti bija Tīna Hercberga? Kāda ir režisores loma teātra attīstībā? Dramaturgs, teātra vēstures pētnieks Aldis Linē atbild īsi: «Revolucionāra.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.