Ticot uzvarai.* Liekam jaunu bildi iekšā!

Ko īsti nozīmē lielākās pārbīdes Ukrainas valdībā kopš kara sākuma

Rudens Ukrainas politikā iesācies mundri. Septembra sākumā valdības ministri un vicepremjeri cits pēc cita pēkšņi sāka iesniegt atlūgumus. Galu galā pāris dienu laikā tika atlaisti 11 no 20 ministriem un viņu vietā iecelti jauni. Tā ir vērienīgākā pārbīde valsts augstākās vadības līmenī kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Lai gan runas par to klīda jau krietnu laiku.

Pirmo reizi Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sāka gatavot sabiedrību lielām politiskām pārmaiņām jau šā gada februārī. Toreiz tika prognozēta Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valerija Zalužnija atlaišana, taču intervijā Itālijas televīzijai prezidents ieskicēja, ka personāla rotācija būs daudz plašāka. «Es runāju par restartēšanu, par nopietnām pārmaiņām. Nav runa par tikai vienu cilvēku, bet gan visas valsts vadības virzienu,» toreiz sacīja Zelenskis.

Kad prezidents februārī tomēr atlaida Zalužniju, politologi sāka pareģot arī premjerministra Denisa Šmigala nomaiņu. Taču valdības vadītājs, kuram četru gadu laikā ir izdevies pārdzīvot dažādas politiskās vētras, arī tagad ir noturējies savā krēslā. Toties sabiedrību šokējusi vairāku ministru atlaišana, īpaši tas jāsaka par tautā iemīļoto ārlietu ministru Dmitro Kulebu. 

Kāda ir šo plašo politisko pārmaiņu loģika, un kā tās ietekmēs Ukrainas spēju pretoties agresoram?

Aizrotē arī «mīluļus»

Skaļa amatpersonu atlaišana patiesībā nav nekāds retums Zelenska prezidentūras laikā un Ukrainas Augstākās Padomes devītā sasaukuma termiņā. No frakcijas Tautas kalps ar skandāliem vairākkārt tikuši padzīti korumpēti deputāti, tā cenšoties mazināt sabiedrības sašutumu, un arī pats Zelenskis ir vairākkārt organizējis «tīrīšanas» savā birojā. Taču viņa galvenais princips arvien biežāk ir personiskā lojalitāte, nevis konkrētu vadītāju profesionālie sasniegumi. Šī tendence turpinās arī pašreizējā ministru pārbīdē, lai gan amatu zaudējuši arī vairāki lojālie ministri.

Piemēram, liels pārsteigums bija Stratēģisko industriju ministra Aleksandra Kamišina atlaišana, jo viņam īsā termiņā izdevās izveidot klasteri pašmāju dronu ražošanai. Kamišins ilgu laiku tika uzskatīts par Zelenska favorītu, kam tika prognozēta spoža karjeras izaugsme. Taču ministra portfeļa vietā viņam tagad piedāvāts kļūt par prezidenta personīgo padomnieku stratēģiskajos jautājumos, savukārt ministrijas groži nodoti līdzšinējam valsts uzņēmuma Ukrainas Aizsardzības rūpniecība vadītājam Hermanam Smetaņinam.

Ne mazāk pārsteidzoša bija ārlietu ministra Kulebas atkāpšanās. Berze starp ministru un Zelenska diplomātisko komandu bija jūtama jau krietnu laiku. Prezidenta kanceleja uzskata, ka Kuleba uzņemas pārāk maz no diplomātisko darbu nastas, toties viņam patīk braukāt pa ārzemēm un pārāk bieži zīmēties medijos. 

Analītiskais izdevums Politico, atsaucoties uz kompetentiem avotiem, ziņoja — ministrs atlaists tāpēc, ka Kulebas popularitāte un vēlme uzdot jautājumus «kaitinot» Prezidenta kancelejas vadītāju Andriju Jermaku.

Tomēr tas negāja gludi. Augstākā Padome nespēja 4. septembrī savākt balsis viņa atlaišanai, balsojums tika atlikts. Prezidents piedāvāja Kulebam palikt komandā, kļūstot par Ukrainas vēstnieku NATO. Taču Kuleba atteicās un atkāpās. 

Par saviem turpmākajiem plāniem viņš līdz šim nav izteicies, tikai pagājušajā nedēļā Instagram profilā pastāstīja, ka pirmo reizi daudzu gadu laikā bijis pakaļ meitai uz skolu un pagatavojis viņai pusdienas. Savukārt ministra amatā stājās Kulebas pirmais vietnieks Andrijs Sibiga, pieredzējis diplomāts, kurš ilgāku laiku strādājis Ārlietu ministrijā un bijis arī vēstnieks Turcijā, 2019. gadā pievienojās prezidenta birojam.

Labs producenta darbs

Politiskie novērotāji šajā lielajā valdības pārbīdē saskata arī plusus. «Piecām ministrijām beidzot ir vadītāji, nevis tikai pienākumu izpildītāji,» skaidro politologs, kustības Chesno galvenais redaktors Aleksandrs Saliženko.

Par kultūras un informācijas politikas ministru iecelts diplomāts Mikola Točickis. Lai gan daži Ukrainas komentētāji uzsver, ka viņš ir prezidenta biroja vadītāja Jermaka vietnieks un agrākais studiju kursabiedrs, kultūras darbinieku vidū jaunais ministrs ir atzinīgi vērtēts. Bijušais filmu ražošanas valsts aģentūras vadītājs Filips Iļjenko atzīst, ka agrāk kā Ukrainas vēstnieks Eiropas Savienībā viņš ļoti aktīvi darbojies kultūras diplomātijas jomā, popularizējot Ukrainas laikmetīgo mākslu.

Viena no svarīgākajām pārmaiņām skar Tieslietu ministrijas vadību — šo portfeli tagad pārņēmusi Oļha Stefaņišina, kas līdz šim bija premjerministra vietniece eirointegrācijas jautājumos. Viņa ir viena no pieredzējušākajām Ukrainas valsts amatpersonām, kas gadiem ilgi strādājusi ar Eiropas partneriem. Tieši viņas atbildībā bija panākt strauju virzību valsts ceļā uz ES, kad dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma prezidents Zelenskis iesniedza oficiālu lūgumu uzņemt Ukrainu savienībā. Šis process tiešām virzījies rekordātri — jau 2022. gada jūnijā Ukraina saņēma ES kandidātvalsts statusu, bet 2023. gada decembrī dalībvalstis vienojās par iestāšanās sarunu sākšanu. Oficiālais sarunu process tika iedarbināts šovasar jūnija beigās. Tagad komentētāji norāda, ka Stefaņišinas galvenais uzdevums būs panākt Ukrainas likumdošanas sakārtošanu, lai iestāšanās sarunas apņēmīgi virzītu uz priekšu.

Par veiksmīgu tiek uzskatīta arī Natalijas Kalmikovas iecelšana Veterānu lietu ministres amatā. Pēdējos divus gadus viņa bija aizsardzības ministra vietniece, kas atbildīga tieši par kara veterānu ārstēšanas, rehabilitācijas un socializācijas jautājumiem. Pirms pievienošanās valdībai viņa darbojās kā brīvprātīgā un bija Ukrainas ietekmīgā fonda Atgriezies dzīvs komandas locekle. 

Jā, vairākas jaunās personālijas valdībā ir īstajā vietā, tomēr kopumā visa šī valdības pārkārtošana nav nekas cits kā labs producenta darbs, uzskata pazīstamais kara korespondents Jurijs Butusovs. Jo jaunās sejas diezin vai spēs kaut ko reāli ietekmēt. «Šie ir apnikuši, dodiet citus!» — tā Butusovs pajoko par politiskās kampaņas motīviem. Viņaprāt,  pārmaiņas arī kalpo kā piesegs tam, ka Prezidenta kanceleja «vēlas pārņemt kontroli pār visu, ko vēl nav pārņēmusi».

Tam piekrīt arī politologs Oleksandrs Saļiženko. «Pēdējos gados mūsu politikā lojalitāte ir kļuvusi par galveno faktoru. Arī agrāk ar to rēķinājās, bet tagad tas ir kļuvis par izšķirošo kritēriju komandu veidošanā un vispār pielaišanā pie lēmumu pieņemšanas sistēmas,» saka Saļiženko.

Bet kā pārmaiņas skaidro pats Zelenskis? Tiekoties ar Tautas kalpa frakcijas pārstāvjiem, prezidents valdības kadru maiņu pamatoja šādi: «Pat spēcīgākie ministri pēc vairāku gadu smaga ikdienas darba vienkārši vairs nespēj pavilkt nastu, kas uz viņiem gulstas. Dažreiz to burtiski var redzēt viņu sejās.» Savukārt 4. septembrī Īrijas premjerministra vizītes laikā Zelenskis preses brīfingā Kijivā pateicās visai valdības komandai un uzsvēra — šobrīd Ukrainai ir vajadzīga jauna enerģija, lai visos valsts attīstības virzienos darbotos vēl aktīvāk.

* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas finieris atbalstam. #KopāParUkrainu