“StartSchool” – ar mērķi atjaunot Latviju Eiropas labklājības priekšgalā

  • Kristofs Blaus
  • 26.08.2024.
Kristofs Blaus (no kreisās) un Anna Andersone. Publicitātes foto

Kristofs Blaus (no kreisās) un Anna Andersone. Publicitātes foto

Latvieši ir veiksmīga nācija, un pirms krievu okupācijas bijām starp 10 bagātākajām sabiedrībām Eiropā (pēc IKP uz vienu iedzīvotāju), uzreiz aiz Francijas un Norvēģijas. Mums ir pieticis apņēmības un vienotības, lai divas reizes izcīnītu savu brīvu valsti. Kādam jaunam uzrāvienam mēs varam apvienoties tagad, lai jau mūsu dzīves laikā atkal redzētu Latviju starp Eiropas līderiem labklājībā?

Līdzīgi kā pirms 100 gadiem labklājības sasniegšanai palīdzēja reformas tā laikmeta izšķirīgajās nozarēs – zemkopībā un rūpniecībā, arī šodien varam ar apņēmīgām investīcijām 21. gadsimta noteicošajā nozarē – tehnoloģijās – Latviju izvirzīt Eiropas labklājības priekšgalā. Kaimiņos Igaunijā nu jau vairāk kā 13 tūkstoši profesionāļu strādā jaunuzņēmumos un šajā gadā jaunuzņēmumu apgrozījums pārsniegs trīs miljardus eiro. Nepilnu 20 gadu laikā igauņi var lepoties ar 10 vienradžiem, no kuriem četri sasnieguši šo statusu tikai pēdējo trīs gadu laikā, līdz ar to būtu vērts pievērst uzmanību tehnoloģiju nozares dinamikai, proti – pateicīgos apstākļos izaugsme kļūst eksponenciāla. Pietiek paciemoties Tallinā, lai savām acīm redzētu, kā tehnoloģiju biznesa attīstība ir pozitīvi transformējusi visu sabiedrību un vidi – arhitektūru, ceļus, restorānus, kultūru utt. Tātad tehnoloģiju bizness, lai arī nodarbina ne tik daudz cilvēkus, rada neproporcionāli lielu vērtību, kas spējīga transformēt visu sabiedrību. Ja rīkosimies tagad un ieguldīsim tehnoloģiju biznesa nākotnē, tad redzēsim mūsu Latviju atkal Eiropas līderpozīcijās.

Sauja tehnoloģiju līderu ietekmē visas sabiedrības labklājību

Atšķirībā no zemkopības, rūpniecības u.tml., nozarēm, tehnoloģiju bizness nav masu disciplīna un tuvākajā nākotnē nebūs skaitliski lielākā nozare ar visvairāk nodarbinātajiem. Taču tas nav šīs nozares trūkums, bet gan burvība – saujiņa izcili sagatavotu un motivētu profesionāļu veido tehnoloģiju biznesa eliti. Tā ir patiesība gan par pasaules tehnoloģiju epicentru Silīcija ieleju, kurā aiz lielākajām pasaules tehnoloģiju kompānijām un to izaugsmes stāsta stāv tikai daži tūkstoši līderu, gan par kaimiņiem Igaunijā, kur visu šodienas vienradžu saknes meklējamas kādreizējā Skype komandā. Līdz ar to tā kļūst par iespējamo misiju – ar salīdzinoši mazām investīcijām varam ielikt pamatus izmaiņām, lai mūsu bērni Latviju iepazīst kā pilnīgi citu sabiedrību – kā paraugu citām valstīm.

Ar šādu motivāciju mēs, tehnoloģiju uzņēmēji un investori apvienojāmies un dibinājām StartSchool – lai tuvākajos gados sagatavotu gudrus, zinošus un mērķtiecīgus tehnoloģiju līderus. Tādu Latvijā un visur pasaulē pašlaik trūkst. Skolas absolventi virzīs tehnoloģiju biznesa vidi – motivēti līderi ar sirdi īstajā vietā, patriotiski, ar asu prātu un pasaules līmeņa zināšanām. Pavasarī sagaidījām vairāk nekā 700 pieteikumu, un septembrī sāk mācības pirmie 100 studenti budžeta vietās, ko apmaksā šodienas tehnoloģiju uzņēmēji ar motivāciju – pieredzēt Latviju kā bagātu valsti.

Kāpēc uzņēmējiem ir jāatbalsta StartSchool?

Tāpēc, ka mēs to spējam. Cik daudz panākumu biznesā ir devusi gaidīšana uz citiem un cerēšana? Brīvības pieminekli uzcēla par tautas ziedojumiem. Arī Baltijas ceļā stāvēja mūsu pašu vecāki, nevis ierēdņi. Pirms 15 vai 20 gadiem, kad mūsu uzņēmēju paaudze tikko sāka, toreiz jaunajiem palīdzēja tā laika jaudīgie uzņēmēji, ziedojot mentoringa stundas, organizējot konferences, techhub darba galdus utt. Tas palīdzēja jaunajiem kaut ko saprast un iesākt. Tagad vienkārši ir pienācis mūsu paaudzes brīdis pārņemt stafeti un darīt lietas labā to, ko mēs varam.

Vēl viens arguments būtu tāds, ka izcili sagatavoti nākamie līderi mazāk kanibāliski konkurēs ar vietējiem uzņēmumiem un vairāk radīs jaunas pasaules līmeņa kompānijas. Jo lielāki uzņēmējdarbības panākumi būs Latvijā, jo vairāk iegūst katrs uzņēmums – būs vairāk izcilu profesionāļu, lielāks kopējais zināšanu un iespēju tirgus. Šobrīd StartSchool meklē dibināšanas partnerus – uzņēmumus, kas atbalstīs skolu pirmos trīs gadus, kamēr tā finansiāli nostāsies uz savām kājām. Būtu skaisti pēc 10 gadiem, kad StartSchool absolventi dominēs Latvijas tehnoloģiju biznesā (tāpat kā Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā absolventi – vadībā un finansēs), uzsist sev pa plecu – jā, es tur pieliku roku, kad savulaik bija iespēja un tas viss sākās. Aicinu nepalikt malā un pievienoties skolas dibināšanas partneru lokam, kurā noteikti jau atpazīsiet draudzīgas sejas un uzņēmumus!

 

Autors ir tehnoloģiju uzņēmējs, StartSchool un Nutrameg līdzdibinātājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā