“StartSchool” – ar mērķi atjaunot Latviju Eiropas labklājības priekšgalā

  • Kristofs Blaus
  • 26.08.2024.
Kristofs Blaus (no kreisās) un Anna Andersone. Publicitātes foto

Kristofs Blaus (no kreisās) un Anna Andersone. Publicitātes foto

Latvieši ir veiksmīga nācija, un pirms krievu okupācijas bijām starp 10 bagātākajām sabiedrībām Eiropā (pēc IKP uz vienu iedzīvotāju), uzreiz aiz Francijas un Norvēģijas. Mums ir pieticis apņēmības un vienotības, lai divas reizes izcīnītu savu brīvu valsti. Kādam jaunam uzrāvienam mēs varam apvienoties tagad, lai jau mūsu dzīves laikā atkal redzētu Latviju starp Eiropas līderiem labklājībā?

Līdzīgi kā pirms 100 gadiem labklājības sasniegšanai palīdzēja reformas tā laikmeta izšķirīgajās nozarēs – zemkopībā un rūpniecībā, arī šodien varam ar apņēmīgām investīcijām 21. gadsimta noteicošajā nozarē – tehnoloģijās – Latviju izvirzīt Eiropas labklājības priekšgalā. Kaimiņos Igaunijā nu jau vairāk kā 13 tūkstoši profesionāļu strādā jaunuzņēmumos un šajā gadā jaunuzņēmumu apgrozījums pārsniegs trīs miljardus eiro. Nepilnu 20 gadu laikā igauņi var lepoties ar 10 vienradžiem, no kuriem četri sasnieguši šo statusu tikai pēdējo trīs gadu laikā, līdz ar to būtu vērts pievērst uzmanību tehnoloģiju nozares dinamikai, proti – pateicīgos apstākļos izaugsme kļūst eksponenciāla. Pietiek paciemoties Tallinā, lai savām acīm redzētu, kā tehnoloģiju biznesa attīstība ir pozitīvi transformējusi visu sabiedrību un vidi – arhitektūru, ceļus, restorānus, kultūru utt. Tātad tehnoloģiju bizness, lai arī nodarbina ne tik daudz cilvēkus, rada neproporcionāli lielu vērtību, kas spējīga transformēt visu sabiedrību. Ja rīkosimies tagad un ieguldīsim tehnoloģiju biznesa nākotnē, tad redzēsim mūsu Latviju atkal Eiropas līderpozīcijās.

Sauja tehnoloģiju līderu ietekmē visas sabiedrības labklājību

Atšķirībā no zemkopības, rūpniecības u.tml., nozarēm, tehnoloģiju bizness nav masu disciplīna un tuvākajā nākotnē nebūs skaitliski lielākā nozare ar visvairāk nodarbinātajiem. Taču tas nav šīs nozares trūkums, bet gan burvība – saujiņa izcili sagatavotu un motivētu profesionāļu veido tehnoloģiju biznesa eliti. Tā ir patiesība gan par pasaules tehnoloģiju epicentru Silīcija ieleju, kurā aiz lielākajām pasaules tehnoloģiju kompānijām un to izaugsmes stāsta stāv tikai daži tūkstoši līderu, gan par kaimiņiem Igaunijā, kur visu šodienas vienradžu saknes meklējamas kādreizējā Skype komandā. Līdz ar to tā kļūst par iespējamo misiju – ar salīdzinoši mazām investīcijām varam ielikt pamatus izmaiņām, lai mūsu bērni Latviju iepazīst kā pilnīgi citu sabiedrību – kā paraugu citām valstīm.

Ar šādu motivāciju mēs, tehnoloģiju uzņēmēji un investori apvienojāmies un dibinājām StartSchool – lai tuvākajos gados sagatavotu gudrus, zinošus un mērķtiecīgus tehnoloģiju līderus. Tādu Latvijā un visur pasaulē pašlaik trūkst. Skolas absolventi virzīs tehnoloģiju biznesa vidi – motivēti līderi ar sirdi īstajā vietā, patriotiski, ar asu prātu un pasaules līmeņa zināšanām. Pavasarī sagaidījām vairāk nekā 700 pieteikumu, un septembrī sāk mācības pirmie 100 studenti budžeta vietās, ko apmaksā šodienas tehnoloģiju uzņēmēji ar motivāciju – pieredzēt Latviju kā bagātu valsti.

Kāpēc uzņēmējiem ir jāatbalsta StartSchool?

Tāpēc, ka mēs to spējam. Cik daudz panākumu biznesā ir devusi gaidīšana uz citiem un cerēšana? Brīvības pieminekli uzcēla par tautas ziedojumiem. Arī Baltijas ceļā stāvēja mūsu pašu vecāki, nevis ierēdņi. Pirms 15 vai 20 gadiem, kad mūsu uzņēmēju paaudze tikko sāka, toreiz jaunajiem palīdzēja tā laika jaudīgie uzņēmēji, ziedojot mentoringa stundas, organizējot konferences, techhub darba galdus utt. Tas palīdzēja jaunajiem kaut ko saprast un iesākt. Tagad vienkārši ir pienācis mūsu paaudzes brīdis pārņemt stafeti un darīt lietas labā to, ko mēs varam.

Vēl viens arguments būtu tāds, ka izcili sagatavoti nākamie līderi mazāk kanibāliski konkurēs ar vietējiem uzņēmumiem un vairāk radīs jaunas pasaules līmeņa kompānijas. Jo lielāki uzņēmējdarbības panākumi būs Latvijā, jo vairāk iegūst katrs uzņēmums – būs vairāk izcilu profesionāļu, lielāks kopējais zināšanu un iespēju tirgus. Šobrīd StartSchool meklē dibināšanas partnerus – uzņēmumus, kas atbalstīs skolu pirmos trīs gadus, kamēr tā finansiāli nostāsies uz savām kājām. Būtu skaisti pēc 10 gadiem, kad StartSchool absolventi dominēs Latvijas tehnoloģiju biznesā (tāpat kā Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā absolventi – vadībā un finansēs), uzsist sev pa plecu – jā, es tur pieliku roku, kad savulaik bija iespēja un tas viss sākās. Aicinu nepalikt malā un pievienoties skolas dibināšanas partneru lokam, kurā noteikti jau atpazīsiet draudzīgas sejas un uzņēmumus!

 

Autors ir tehnoloģiju uzņēmējs, StartSchool un Nutrameg līdzdibinātājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Oskars Hartmanis

Kāpēc īpašumus apdrošinām vismazāk Baltijā un ko tas mums maksā?

Nekustamais īpašums ir viena no finansiāli nozīmīgākajām investīcijām. Nereti ilgstoši plānota, finansiāli un arī emocionāli dārga. Privātajā sektorā – daudzu ģimeņu vienīgā mājvieta, savukārt uzņēmumiem – ne tikai pamatlīdzeklis, bet arī to veiksmīgas darbības asinsrite. Tāpēc interesants šķiet fakts, ka Latvijā apdrošināti tiek vien ap 50 % nekustamo īpašumu, tai pat laikā Igaunijā aptuveni 80 %, bet Lietuvā 60 – 70 %.

Viedoklis Katrīne Pļaviņa-Mika

Uzņēmējdarbības brīvība Latvijā 2026. gadā: galvenie riski un politikas virzieni

2026. gadā uzņēmējdarbības vidi Latvijā noteiks nevis viena strukturāla reforma, bet vairāku regulējuma iniciatīvu kopums dažādās nozarēs. Šīs iniciatīvas, kas bieži tiek pamatotas ar sabiedrības interesēm, kopumā sašaurina uzņēmēju rīcības brīvību un palielina izmaksas, lai izpildītu jaunās politiķu prasības.

Viedoklis Signe Bāliņa

Jauda un lepnums – Latvijas IKT nozares veiksmes stāsts

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

Viedoklis Tobias Linds

Maksājumu eksperts: Cīņa ar krāpniekiem ir izraisījusi kļūdaini pozitīvu gadījumu epidēmiju

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Jaunākajā žurnālā