Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, protams, bija notikums. Tas bija milzīgs Eiropas centrā iesprūdis Noasa šķirsts, nesdams visu mūsu pašreizējo civilizācijas vājprātu, ignorēdams dabas stihijas, gaumi un veselo saprātu
Pārnest olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju no stadiona uz pilsētu bija jaudīga ideja. Olimpiešu parāde uz upes un daudzpakāpju šova uznešana uz vēsturisko ēku jumtiem radīja galvu reibinošu efektu. Un ja vēl pilsēta ir Parīze un upe ir Sēna, kur dažs labs dzīves brīdis pavadīts, sēžot uz akmens pakāpieniem, dzerot lētu vīnu, uzkožot kamambēru un vērojot Sēnas netīro ūdeni. Tad mostas nostalģiski romantiskas sajūtas. Un tas arī bija viens no iestudējuma mērķiem — izraisīt Parīzes romantisko sentimentu, lai kas kuram zem šiem vārdiem slēptos.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.