Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?
Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?
Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.
Izpratnes trūkums liedz uzkrāt lielāku pensiju
Mūsu novērojumi liecina, ka no 200 tūkstošiem CBL Asset Management pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku aptuveni puse iegulda savam vecumam neatbilstošā plānā. Tas nozīmē – ja jauns cilvēks atrodas savam vecumam neatbilstošā konservatīvajā plānā, tad viņš ik gadu zaudē iespēju nopelnīt vidēji par 4 – 5% vairāk, savukārt agresīvas tirgus augšupejas gadījumā ienesīguma starpība un neiegūtā peļņa var būt pat 15 – 20% gadā. Līdzīga situācija vērojama arī pretējā virzienā – ja pirmspensijas vecuma iedzīvotājs ir aktīvā plāna dalībnieks, viņš finanšu tirgus svārstību rezultātā pakļauj riskam zaudēt daļu sava uzkrājuma vērtības. Tā ir liela problēma, jo iedzīvotāji diemžēl pensiju jautājumā neiedziļinās, tādējādi liedzot sev iespēju nopelnīt lielāku uzkrājumu vecumdienām. Līdz ar jauno regulējumu, pensiju pārvaldnieka uzdevums ir panākt, lai viņa klienti izvēlētos vecumam atbilstošu pensiju plānu.
Būs nodrošināta personalizēta pieeja
Tāpat no 1. jūlija pensiju pārvaldniekiem būs pienākums iedzīvotājiem piedāvāt aizpildīt anketu, kas ļaus caur dažādiem kritērijiem izvēlēties atbilstošāko pensijas plānu. Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem šā lēmuma pieņemšanā tradicionāli ir klienta vecums, taču ir arī citi parametri, kas ietekmē klienta profila izvērtēšanu un ļauj racionalizēt plāna izvēli. Piemēram, vēlamais riska līmenis, attieksme pret ilgtspējīgu ieguldīšanu, cik klientam ir būtiski, lai nauda tiktu ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā un kādi uzkrājuma pārvadīšanu klients vēlas – aktīvu vai pasīvu.
Pozitīvi ir tas, ka šī iniciatīva ļaus iedzīvotājiem saņemt personalizētu pieeju no sava pensijas pārvaldnieka, un jācer, ka tas motivēs rast laiku sakārtot pensijas uzkrājuma pamatlietas. Atvēlot šim procesam vien pusstundu, iespējams izvairīties no muļķīgām kļūdām un izvēlēties atbilstošu pensiju plānu, kas, visticamāk, nebūs jāmaina vairākus gadus.
Cīņa par klientiem arī lielveikalos – kā neiekrist uz reklāmas trikiem?
Iedzīvotāju uzrunāšana tirdzniecības vietās Latvijā notiek jau vairākus gadus, taču šī pieeja drīzumā varētu kļūt vēl pamanāmāka – lielveikaliem pievienosies vēl citi saziņas kanāli. Kas jāņem vērā un kādus jautājumus ir vērts uzdot savam iespējamajam pensijas pārvaldniekam?
Noskaidrojiet, cik pieredzējis ir pārvaldnieks
Galvenā mēraukla, pēc kā cilvēki izvērtē pārvaldnieka darbu, ir pensijas plānu vēsturiskais ienesīgums. Lai to spētu vērtēt iespējami objektīvi, ideālā gadījumā būtu jāsalīdzina pārvaldnieku sniegums vismaz viena ekonomiskā cikla jeb 8 – 10 gadu ilgā periodā. Tas ļauj vērtēt, kā pārvaldnieks strādājis gan tirgus augšupejas, gan lejupslīdes laikā. Jo ilgāk pārvaldnieks darbojies tirgū, jo objektīvāk iespējams izvērtēt tā darbu.
Neiekrītiet uz dažādu kategoriju plānu salīdzināšanu
Uzkrājumu pārvaldnieki vienmēr izmantos iespēju savas organizācijas sasniegto ienesīgumu izcelt sev labvēlīgā gaismā. Ļoti svarīgi ir saprast, vai jums pasniedz korekti salīdzināmu informāciju. Jāņem vērā, ka ienesīgumu objektīvāk var salīdzināt 3 – 5 gadu vai ilgākā laika periodā. Tāpat nereti ir dzirdēts, ka tiek salīdzināti dažādu kategoriju plāni. Tā ir spēlēšana uz emocijām – cilvēkam izdzirdot, ka viņš, piemēram, pērn kā konservatīvā plāna dalībnieks nopelnījis tikai 4%, bet nu viņam sola 15 – 20% atdevi, radīsies sajūta, ka uzreiz ir jāpiekrīt piedāvājumam. Taču jāatceras, ka svarīgi ir salīdzināt tikai līdzvērtīgu kategoriju plānus (konservatīvie, sabalansētie un aktīvie plāni). Tāpat nevar paļauties uz solījumiem par nākotnes ienesīgumu – neviens profesionālis nevar precīzi prognozēt akciju tirgus nākotnes sniegumu, savukārt pagātnes ienesīguma rezultāti negarantē līdzīgus rādītājus nākotnē. Viena lieta, ko var garantēt, ir iekasēto pārvaldīšanas komisiju apmērs, kas dažādiem pārvaldniekiem un dažādiem plāniem var atšķirties pat vairākas reizes – ir vērts pievērst uzmanību šim aspektam.
Uzziniet, kāda veida pensiju pārvaldību jums piedāvā
Lai saprastu, kāda ir uzkrājumu pārvaldnieka darba pieeja, ir vērts noskaidrot attiecīgās organizācijas pārvaldības metodes. Ir divi dažādi uzkrājumu pārvaldīšanas veidi – aktīvā un pasīvā pārvalde. Piemēram, CBL Asset Management pamatā īsteno aktīvo pārvaldi, kas nozīmē, ka finanšu analītiķu un pārvaldnieku komanda veic pastāvīgu tirgus monitoringu un var ātri un elastīgi rīkoties, lai atrastu labākās ieguldījumu iespējas klienta pensijas vairošanai. Tikmēr pasīvā pārvalde paredz līdzekļu ieguldīšanu indeksu jeb tirgu replicējošos finanšu instrumentos – šādai pieejai nav nepieciešams tik daudz cilvēkresursu vai informatīvo resursu, un vairumā gadījumu lielāko darba daļu paveic automatizēti procesi vai algoritmi. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no notikumiem finanšu tirgū ieguldījumu portfelis nemaina savu struktūru.
Pieņemiet lēmumu bez steigas
Runājot ar pensijas pārvaldnieku, ļoti svarīgi ir izvairīties no tūlītēja lēmuma pieņemšanas, jo pārvaldnieku iespējams mainīt tikai vienu reizi gadā. Iedzīvotājam ieteicams bez steigas izvērtēt informāciju un portālā manapensija.lv veikt objektīvo datu salīdzināšanu. Tur pieejama detalizēta informācija par ieguldījumu plāniem, kā arī aktuālie dati par plānu ienesīgumu.
Autors ir bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
