Tendences
«Streiku neprāts»
Par lieliem streikiem visbiežāk ziņas pienāk no tādām valstīm kā Francija, Beļģija vai Spānija. «Vācija — streiku zeme?» tagad virsrakstā brīnās žurnāls Der Spiegel, citējot konservatīvās partijas CDU politiķi Jensu Špānu, kas to visu nosaucis par «streiku neprātu». Šogad Vācijā noticis jau vairāk streiku nekā visos iepriekšējos 25 gados kopā. Pērn Vācija ieslīdēja recesijā un inflācija sasniedza pēdējo 50 gadu rekordu. Tiek prognozēts, ka ekonomiskā stagnācija valsti mocīs arī šogad. Vissmagāk to izjūt cilvēki ar zemiem un vidējiem ienākumiem — salīdzinot ar 2022. gadu, reālais algu sarukuma temps bijis straujākais kopš Otrā pasaules kara. «Vācijas iziešana no krīzes notiek lēnāk, nekā cerēts,» secina ekonomikas ministrs Roberts Habeks un piebilst, ka «streikots jau tiek par daudz, mēs to nevaram atļauties».
Pamatos bažas vai bandītisms?
ASV Kongresa Pārstāvju palāta ar lielu balsu vairākumu atbalstījusi sociālās saziņas vietnes TikTok aizliegšanu ASV, ja tā 180 dienu laikā neatbrīvosies no sava ķīniešu īpašnieka. Ja likumu par amerikāņu pasargāšanu no ārvalstu pretinieku kontrolētām lietotnēm atbalstīs arī Senāts, prezidents Džo Baidens sola to parakstīt. Amerikāņu politiķiem ir bažas, ka Ķīnas uzņēmumam ByteDance piederošo TikTok savās interesēs var izmantot Pekinas komunistiskais režīms. Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis komentē: «Ja tā dēvētos nacionālās drošības apsvērumus var izmantot, lai patvaļīgi apspiestu izcilus citu valstu uzņēmumus, tad nav nekāda godīguma un taisnīguma.» Viņaprāt, vēlme piesavināties svešu labumu ir īsta «bandītu loģika». ASV TikTok lieto 170 miljoni cilvēku.
Lētais nelabums
Francija pieteikusi karu tā dēvētajai ātrās modes industrijai. Parlamenta apakšpalāta atbalstījusi un nosūtījusi apstiprināšanai arī Senātā jaunu likumu, kas uzliek papildu nodokli lētajai masu produkcijai. «Tekstils ir visvairāk piesārņojošā industrija,» skaidro Anna-Sesila Violāna no valdošās koalīcijas partijas Horizons. «Ultraātrā mode ir ekoloģiska katastrofa: šīm drēbēm ir slikta kvalitāte, tās ātri nonēsājas un ātri tiek izmestas,» piebilst ekoloģiskās transformācijas ministrs Kristofs Bešī. Piemēram, ķīniešu kompānija Shein katru dienu (!) tirgū laiž 7200 apģērbu modeļu. Šādām precēm, kas atbilst likumā formulētajiem ātrās modes kritērijiem, no nākamā gada tiek uzlikts piecu eiro nodoklis, bet no 2030. gada — 10 eiro. Ar iekasēto naudu plānots subsidēt ilgtspējīgu preču pašmāju ražotājus.
Pārsteigums
Luksusa sūdzība
Divi amerikāņi iesūdzējuši tiesā franču modes namu Hermès, jo nav varējuši nopirkt slaveno luksusa preci — Birkin rokassomiņu. Vienai no aizvainotajām personām — Tinai Kavaljeri no Sanfrancisko — jau pieder viena Birkin somiņa, taču, lai tiktu pie otras, Hermès veikali viltīgi centušies pierunāt vispirms iztērēt milzīgas summas par citām precēm. Somiņa, kas nosaukta franču kinozvaigznes un dziedātājas Džeinas Birkinas vārdā, tirgū tika laista 1984. gadā. Par spīti tam, ka lētāki modeļi maksā, sākot no 10 tūkstošiem eiro, klienti parasti gaida rindā mēnešiem un pat gadiem. Hermès neizpauž, cik somiņu gadā tas saražo, taču zināms, ka pie katra eksemplāra izgatavošanas strādā tikai viens meistars, un tas prasa 18—20 stundas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.