Kāpēc novērtēt savas zināšanas par zemu ir drošāk, nekā tās pārvērtēt • IR.lv

Kāpēc novērtēt savas zināšanas par zemu ir drošāk, nekā tās pārvērtēt

Foto - Ieva Leiniša, LETA
Aigars Kaupe

Nu jau par tradīciju kļuvušajās Notāru dienās marta sākumā bezmaksas konsultācijas visā Latvijā izmantoja gandrīz divi tūkstoši iedzīvotāju, apliecinot – gatavojoties lieliem darījumiem, intuīcija kņudina tos uzticēt profesionālim. Tad kāpēc tomēr tik daudzi to nedara? Kaut arī neprofesionālim juridiskos jautājumos prātīgāk būtu savas zināšanas novērtēt par zemu, nevis pārvērtēt, tikai katrs desmitais klients notāru birojos savlaicīgi lūdz palīdzību pirkuma vai dāvinājuma līguma sastādīšanā. Šāda attieksme paver plašas iespējas krāpniekiem, it sevišķi mūsu digitālajā laikmetā.

Šogad notāri īpaši aktualizēja jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju juridisko pratību un darījumu drošību digitālajā laikmetā. Ik gadu krāpnieku nagos nokļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji, un lielākā daļa joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām.

Pērn zvērinātu notāru birojos kopumā veikts pusmiljons dažādu darbību, visvairāk – faktiski katrs piektais – lūguši apliecināt nostiprinājuma lūgumu, ko var uzskatīt par tādu kā nekustamā īpašuma darījuma “pavadrakstu”, bet pašu pirkuma vai dāvinājuma līgumu notāriem lūgts sastādīt tikai 10% gadījumu. Diemžēl vairākums cilvēku dodas pie notāra noformēt nostiprinājuma lūgumu jau pēc tam, kad darījuma dalībnieki vienojušies par visām darījuma detaļām, sastādījuši un parakstījuši līgumu – nereti tikai vienai pusei par labu, kaut arī ar vizīti pie notāra vajadzētu sākt konsultāciju par jebkuru svarīgu darījumu – nekustamā īpašuma pirkuma, dāvinājuma, aizdevuma līgumiem utt.

Kad cilvēki jau noslēguši apšaubāmus līgumus, notārs vairs nekādi nevar palīdzēt.

Latvijas sabiedrībai ir raksturīgi paļauties uz sevi, kaut arī 80% iedzīvotāju SKDS veiktajā aptaujā atzinuši, ka viņu juridiskās zināšanas ir vājas vai pat ļoti vājas. Protams, daudzi informāciju meklē internetā. Mūsdienu tehnoloģiju un digitalizācijas laikmets sniedz daudz iespēju, bet tas arī prasa krietnu devu kritiskās domāšanas – gan tādēļ, ka tīmekļa plašumos līdzās dažam labam zelta graudam netrūkst dažādu sēnalu, gan tādēļ, ka arī krāpnieki nesnauž, bet ar patiesu iedvesmu un radošumu atrod arvien jaunus veidus, kā ievilināt savos slazdos lētticīgus cilvēkus. Ja nu bez interneta padoma nekādi neiztikt, es ieteiktu uzreiz vērt vaļā vietni diginotars.lv, kur iespējams iegūt ticamu informāciju un pieteikties uz konsultāciju pie notāra, nevis paļauties uz pašpasludinātiem interneta gudriniekiem. Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kas piedāvā visus notāru pakalpojumus ērti un droši saņemt attālināti. Lūk, šo iespēju gan vajag izmantot, pirms pieņemt jebkādus juridiska rakstura lēmumus.

Vēl viena problēma ir nepietiekama iedziļināšanās dokumentos, kā rezultātā iedzīvotāji nereti pakļauj sevi krāpniecības riskam. To apliecina, piemēram, fakts, ka liela daļa cilvēku paraksta tik būtiskus dokumentus kā dažāda veida līgumi, tos pat kārtīgi neizlasot, un tikai aptuveni sestā daļa darījumu tiek slēgti droši – pie notāriem. Ir ļoti svarīgi apzināties, ka vieglprātīga rīcība nav pieļaujama un ka savs zināšanu trūkums jālīdzsvaro ar profesionāļa zināšanām. Precīzas statistikas par krāpniecības mērogu darījumos ar nekustamo īpašumu Latvijā nav, tomēr ir skaidrs, ka netrūkst gadījumu, par kuriem iedzīvotāji vēršas policijā. Diemžēl tie ir sarežģīti izmeklējami, likumiskais process ir garš, un atgūt izkrāpto īpašumu ir ļoti grūti. Digitālo tehnoloģiju attīstība situāciju neatvieglo, gluži pretēji: krāpnieki izmanto dažādas tehnoloģijas, lai apkrāptu potenciālos upurus, viltojot balsi, izskatu, uzdoties par kādu citu personu, komunicējot, piemēram, mobilo lietotņu sarakstēs vai e-pastā.

Protams, tehnoloģijas var izmantot arī lai novērstu krāpšanas risku. Piemēram, pērn kāds krāpnieks attālinātā notāra konsultācijā centās uzdoties par citu personu, bet mākslīgajā intelektā balstītā sejas atpazīšanas funkcija to konstatēja, apstiprinot notāra aizdomas. Negodīgais darījums nenotika. Tādēļ savu lietu uzticēšana profesionālim var palīdzēt izvairīties no krāpšanas un citām nepatīkamām blaknēm, kā arī skaudriem stāstiem par izkrāptiem īpašumiem un naudu. Mums visiem patīk izskatīties nedaudz gudrākiem un pieredzējušākiem nekā esam, bet juridiskie jautājumi nu reiz ir tā dzīves joma, kurā labāk savas eksperta spējas novērtēt mazliet par zemu, nekā baudīt rūgtu pieredzi.

 

Autors ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu