Sākt no nulles • IR.lv

Sākt no nulles

Marija Carova (33), viņas vīrs Ivans un trīsgadīgais dēliņš Dāvids Latvijā ir jau gandrīz divus gadus. Gandrīz tikpat ilgi, cik Ukrainā plosās karš. Apguvuši latviešu sarunvalodu, mācīsies vēl. Ar prātu saprot, ka ģimenes dzīve jāveido šeit, taču sirds vēl iebilst
Agnese Meiere, Ilze Šķietniece, Laura Dumbere, Anda Burve, Baiba Litvina

Glābjoties no krievu okupantiem, miljoni ukraiņu ir zaudējuši savas mājas. Kopš lielā kara sākuma seši miljoni devušies bēgļu gaitās uz ārzemēm, vēl lielāks skaits pārcēlies turpat Ukrainā. Vairāk nekā 50 tūkstoši ukraiņu bēgļu nonāca Latvijā, daudzi ir palikuši. Pieci ukraiņu stāsti atklāj, kā kara gadi mainījuši viņu dzīvi

Punkts, no kura atsperties

Marija un Ivans iepazinās jau skolā, abi vienlaikus iestājās universitātē. Marija izstudēja ekonomiku, Ivans — mežsaimniecību. «Izmācījāmies, strādājām, uzcītīgi krājām naudu savam dzīvoklim,» stāsta ukrainiete. Vēlāk ģimenē ienāca mazais Dāvids, «mūsu prieks un laime», nosmaida Marija. Visi trīs dzīvoja Harkivas apgabala Izjumas rajona Borovā, pie pašas robežas ar Luhanskas apgabalu. «Šķita — vēl esam tik jauni, bet dzīve jau tik labi sakārtojusies. Kā pasakā,» atceras sieviete.

Taču 2022. gada sākumā ziņās katru dienu parādījās vēstis, ka pie Ukrainas robežas pulcējas Krievijas armija, notiek mācības. Vairums cilvēku tam nepievērsa uzmanību, jo līdzīgi noticis jau 2014. gadā. «Es gan biju noraizējusies. Dāvids vēl bija zīdainis, tāpēc nospriedu — laikus jāsagatavo 72 stundu soma. Koferī ieliku dokumentus, nepieciešamākās lietas. 23. februārī aptiekā izņēmu ātri pagatavojamo bērnu pārtiku. Ja nu kas…» 

Un 24. februārī ap pulksten pieciem no rīta viņa pamodās, jo dzīvokļa sienas burtiski zumēja. Drīz pēc tam atskanēja sprādziens. 

Pāris minūtes vēlāk vīrs saņēma telefona zvanu, ka spēcīgi bumbo mazliet vairāk nekā 100 kilometru attālumā esošo Harkivu. «Visu pametām, kā ir, apģērbām bērnu, paķērām sagatavotās somas un braucām pie vīra vecākiem, kas dzīvo deviņu kilometru attālumā.» Viņu privātmājas pagrabs šķita daudz drošāks patvērums nekā daudzdzīvokļu māja. «Vēlāk bieži dzirdējām, ka cilvēki gājuši bojā, jo virs viņiem sabruka uzspridzinātā māja. Vienkārši netika laukā…»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu