Reāllaikā • IR.lv

Reāllaikā

Mārtiņa Dāboliņa un Džekina Pusona performancē skatītāji vēros abu mākslinieku smadzeņu darbību reāllaikā. Publicitātes foto
Marija Leskavniece

Jau otro gadu februāra izskaņā Valmierā atdzīvosies Starptautiskais Multimediju festivāls, pulcējot māksliniekus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas

Ideja par festivālu radusies, izstrādājot Valmieras pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam. Lai gan 2027. gadā šis gods būs Liepājai, izpratne par to, kā industriālās Vidzemes pilsētas kultūras ainu iespējams papildināt ar multimediju risinājumiem saglabājusies. «Laikmetīga un multimediāla forma ļoti draudzējas ar industriālu vidi. Festivāla stratēģija ir doties nestandarta vietās, atdzīvināt tās un padarīt pieejamas skatītājiem,» saka Elizabete Palasiosa, viena no festivāla idejas autorēm un producentēm. Kopā ar kolēģi Martu Kontiņu no uzņēmuma StoryHub viņas veido pasākumu, sadarbojoties ar Valmieras novada pašvaldību. 

Organizatoriem svarīgi, lai mākslinieciskās norises mestu tiltu uz pilsētas vēsturi, sabiedrību, apkārtējo vidi. «Par spīti tam, ka pilsētā ir mākslas skola, Vidzemes Augstskola, radošo industriju sektors ir salīdzinoši vājš. Tāpēc ir cerība, ka laikmetīgās mākslas formas varētu vairot jauniešos izpratni par darbu šajā nozarē.» 

Arī šogad jaunieši kopā ar māksliniekiem no Latvijas un Norvēģijas radījuši mākslas darbus. «Gribam veidot starpdisciplinārus dialogus,» saka rīkotāja. Tapusi, piemēram, Sūdzēšanās opera — 20 minūtes ilgs darbs, ko veidojuši jaunieši un profesionāli mākslinieki.

Festivāls izcels dažādas sadarbības iespējas — gan starp māksliniekiem un zinātniekiem, programmētājiem, gan starp cilvēku un tehnoloģijām. Reizēm mākslas valodā iespējams attēlot ārkārtīgi sarežģītus fenomenus, ko zinātne vēl tikai skaidro. Piemēram, būs skatāms kanādietes Frances Džobinas un vācieša Markusa Hekmana virtuālās realitātes darbs, kas veltīts kvantu fizikai. «Māksliniekiem ir nestandarta jautājumi un iespējas parādīt zinātnes sasniegumus, pastāstīt stāstu, kas citādi cilvēkam nebūtu ne interesants, ne saprotams,» saka Elizabete.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu