Latvijas ārējā tirdzniecība ar Krieviju sarūk uz importa rēķina
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2023. gada janvārī—novembrī Krievijas importa vērtība Latvijā sasniedza 550 miljonus eiro, bet tajā pašā laikposmā 2022. gadā šis rādītājs bija 1620 miljoni eiro.
Savukārt Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju pērn 11 mēnešos ir 1046 miljoni eiro, 2022. gadā — 1092 miljoni eiro. Kritums reģistrēts pēc Eiropas Savienības sankciju noteikšanas dažādās preču grupās.
Taču sadarbība ar agresorvalsti turpinās preču grupās, kam nav noteiktas Eiropas Savienības sankcijas. Latvija pērn no janvāra līdz oktobrim importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, Eiropas Savienībā atpaliekot tikai no Spānijas, liecina Zemkopības ministrijas dati.
Gandrīz puse no šī apjoma ir lopbarības produkti, piektā daļa — graudaugi. Daļa produktu tiek reeksportēta. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) Briselē atkārtoti rosinājis pārtraukt «asiņaino graudu» transportēšanu no agresorvalsts, lai neatbalstītu tās karadarbību Ukrainā. Savukārt satiksmes un ārlietu ministri, kā arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norāda, ka Latvijas vienpusēja atteikšanās graudus pārvest neko nemainīšot — kaimiņvalsts atradīšot citus ceļus, bet zaudētāji būšot mūsu valsts uzņēmumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.