Aigars Zunds un Mārtiņš Jankovskis, saņem pateicību no Varšavas • IR.lv

Aigars Zunds un Mārtiņš Jankovskis, saņem pateicību no Varšavas

Aigars Zunds un Mārtiņš Jankovskis, kā arī divas viņu kolēģes saņēmuši sirsnīgu pateicības vēstuli no kādas polietes, kura ceļā no Somijas uz mājām pie Iecavas iekļuva satiksmes negadījumā. «Liela izpratne, empātija un kulturāla attieksme,» poliete liela latviešus. «Turklāt visi četri policisti labi runā angliski!» Foto — Mārtiņš Zunda
Kristīne Sēnele, speciāli Ir

Bija nepatīkama un auksta novembra diena. Lija sasalstošs lietus, visapkārt apledojis, temperatūra ap mīnus 10 grādiem, bet pēc sajūtām — krietni aukstāks. Uz negadījuma vietu Bauskas novada pašvaldības policijas Iecavas iecirkņa ekipāžu izsauca Valsts policijas kolēģi. No A7 trases braucamās daļas bija noskrējusi polietes Gražinas Goralas automašīna. Bija vajadzīga vietējo likumsargu palīdzība. Autovadītāja, viņas māte ar kustību traucējumiem, kaķis un suns jau stundas trīs bija pavadījuši aukstumā. Braucamo iedarbināt nevarēja. Apdrošinātāji palīgā nesteidzās. Draņķīgajā laikā neapstājās arī garāmbraucošie. Pamest auto sievietes nevarēja, jo vecākajai kundzei bija grūtības pārvietoties. 

Iecavas iecirkņa inspektoriem Aigaram Zundam un Mārtiņam Jankovskim bija skaidrs, ka autovadītājai nav risinājuma, ko darīt tālāk, — nav, kam svešā valstī piezvanīt, lūgt palīdzību. Turklāt automašīnā visi bija pamatīgi nosaluši. Aigars tajā brīdī iedomājies, ko gan viņš šādā situācijā darītu Polijā — arī cerētu uz apkārtējo palīdzību. 

Vispirms policisti nolēma sievietes un dzīvniekus pārsēdināt savā automašīnā, lai sasildītos. Tad abi aplūkoja braucamo un secināja, ka to var saremontēt. Sazinājās ar vietējo autoservisu, sarunāja evakuatoru. Automašīna nonāca mehāniķu rokās, bet abas sievietes tika pacienātas ar siltu dzērienu. Aigars atminas, ka sākumā, kad kundzes aicinātas uz policijas automašīnu, abas izturējušās piesardzīgi, taču policistiem izdevies iekarot uzticību. 

Pēc notikušā Gražina Gorala palūgusi inspektoru vārdus un darbavietas nosaukumu, taču, kā saka Aigars, tas neesot nekas neparasts. Tāpēc pateicība, kas pēc kāda laika atceļoja no Varšavas un guva arī publisku skanējumu, Agrim un Mārtiņam bija patīkams pārsteigums. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu