Netanjahu ir ieinteresēts ilgstošā konfliktā personisku iemeslu dēļ
Ko nozīmē uzvara? Šī jautājuma ēna krīt pār kariem gan Ukrainā, gan Gazā un rada bažas, vai tajos būs iespējams panākt rezultātu, uz kura pamata varam cerēt uz ilgstošu mieru.
Jau ilgāku laiku Ukrainas atbalstītāji nevar saprast Rietumu lielvalstu nevēlēšanos pateikt, ka uzvara nozīmē okupantu izdzīšana no visas Ukrainas teritorijas. Tomēr Ukrainas gadījumā vismaz nav nepārvaramu pretrunu starp Kijivas, Vašingtonas un Bonnas mērķiem. Ja notiktu neiespējamais un Kremlis pēkšņi paziņotu par bruņoto spēku izvešanu no Ukrainas, neviens Rietumu līderis neiebilstu Kijivai, ka svarīgākais uzdevums ir izpildīts.
Pavisam citādi ir Izraēlas karā ar Hamās. Pagājušās nedēļas beigās skaļi izskanēja pretrunas starp Izraēlas un ASV valstu līderu vīzijām par politisko gala punktu, kuru būtu ar bruņota spēka palīdzību jāsasniedz. Ja notiktu neiespējamais — pēkšņi no zemes virsas pazustu Hamās un visi dzīvi palikušie 7. oktobrī teroristu sagrābtie ķīlnieki atgrieztos mājās —, tā vai tā saglabātos dziļas pretrunas starp Izraēlas premjerministru Netanjahu un ASV prezidentu Baidenu par Gazas un pārējo palestīniešu teritoriju nākotni.
Pagājušajā ceturtdienā Netanjahu paziņoja, ka viņam nav pieņemams «divu valstu risinājums», kas bijis pamatā visiem centieniem panākt mieru starp Izraēlu un palestīniešiem kopš Oslo vienošanās parakstīšanas 1993. gadā. Tiesa, Netanjahu tikai skaļi pateica to, ko jau sen domā. Viņš vienmēr meklējis politisko atbalstu tajā Izraēlas sabiedrības daļā, kura atbalsta apmetņu paplašināšanu Rietumkrastā un kategoriski noraida palestīniešu pašnoteikšanās iespējas. Tas, cita starpā, bija viens no iemesliem, kāpēc Netanjahu valdība bija tik slikti sagatavojusies Hamās 7. oktobra uzbrukumam. Kamēr teroristiskā organizācija klusībā gatavojās asinspirtij, drošības spēki koncentrēja uzmanību uz Rietumkrastu, kur pastāvošā palestīniešu autonomija ir nemitīgs izaicinājums un ilgtermiņa stratēģisks drauds Netanjahu politikai, jo tās radīšana bija iecerēta kā pirmais solis uz palestīniešu valsti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.