Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Baltijas jūrā no Ziemeļjūras ieplūdis liels sālsūdens daudzums. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra skaidro, kāpēc tas ir tik nozīmīgs un gandrīz svinams notikums
Pēdējā ledus laikmeta beigās Baltijas jūra piedzima kā saldūdens ezers, kurš vēlāk pārtapa iesāļūdens ezerā un visbeidzot kļuva par iesāļūdens iekšzemes jūru. Tas ir īpaši noslēgts ūdens baseins, kuru ar pasaules okeānu savieno tikai pāris līkumaini, sarežģīti šaurumi un kanāli. Tāpēc Baltijas jūra ir salīdzinoši salda un nekustīga. Mūsu dižjūrā ir viltīgas un spēcīgas straumes, tomēr tās nespēj «apmaisīt» ūdeni tā, lai pietiekami bagātinātu ar skābekli. Kā zināms, stāvošā ūdenī dzīvībai neklājas labi.
Varam teikt, ka arī ezeri ir stāvošs ūdens, kurā laimīgi dzīvo gan ūdens augi, gan zivis, gliemenes un citas radības. Māris Skudra precizē, ka izšķirošais faktors ir ūdens dziļums, un mūsu jūra ir cienījami dziļa — skābekļa nonākšana no virspuses jūras dziļākajās vietās ir ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama, tāpēc veidojas plašas mirušās zonas. Tās ir teritorijas, kurās nespēj izdzīvot pat bezmugurkaulnieki un cilvēka acij neredzamas sīkbūtnes, par zivīm nerunājot.
2018. gadā žurnāls Ir rakstīja, ka Baltijas jūrā izplešas mirušās zonas, kas pārsniedz Latvijas izmērus, un vērojams zemākais skābekļa līmenis 1500 gadu laikā. Bēdīgākās mirušās zonas atrodas ap Gotlandes salu, kur ir lielākais jūras dziļums, taču tās pamazām ielauzušās arī Rīgas līča vidusdaļā. Lielā mērā šī problēma ir cilvēka saimnieciskās darbības sekas — caur upēm jūrā nonāk lauksaimniecībā izmantotais mēslojums slāpekļa un fosfora veidā. Ja Somu līcī šo piesārņojumu izdevies samazināt, mūsu pusē tas turpina pieaugt, smacējot jūru.
Māris Skudra atzīst, ka vienīgā panaceja Baltijas jūras nedienām ir svaigs sālsūdens, kas laiku pa laikam ieplūst caur Ēresundu, Lielo Beltu un Mazo Beltu — trīs Dāņu šaurumiem, kas mūs savieno ar Ziemeļjūru. Pēdējā lielā sālsūdens ieplūde notika 2014. gadā, tā tiek uzskatīta par trešo spēcīgāko novērojumu vēsturē. Ir pagājuši 10 gadi un svaigākie pētnieku dati ļauj cerēt, ka nupat ieplūdušās sālsūdens masas arī būs vērienīgas. Tās noteikti uzskatāmas par nozīmīgāko ūdens apmaiņu pēdējā desmitgadē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.