Vai Maskavas nama pārņemšana valsts īpašumā varētu provocēt Krieviju konfiscēt Latvijas uzņēmumu aktīvus? Biznesmeņi negrib par to skaļi runāt
Juridiska patvaļa un valsts laupīšanas akts — tā Krievijas vēstniecība Latvijā raksturo Saeimas 11. janvāra lēmumu pārņemt tā dēvēto Maskavas namu valsts īpašumā. Atbildē tiek solītas «vissmagākās sekas», kas pagaidām vēl nav konkretizētas.
Jau pirms likuma pieņemšanas Rietumu banka aicināja deputātus nesteigties, jo šis lēmums došot agresorvalstij pamatu nacionalizēt Latvijas komersantu aktīvus, kas iesaldēti Krievijā. Aktīvu apjoms, ko zaudētu Latvijas komersanti, mērāms vairākos desmitos miljonu eiro, vēstulē Saeimai norādīja bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.
Viņa skaidro, ka Ukrainai sniegtā atbalsta dēļ Rietumu banka ir saskārusies ar netaisnīgu un prettiesisku Krievijas iestāžu rīcību. Piemēram, Krievijas tiesas esot atklāti aicinājušas bankas parādniekus un ķīlas devējus celt pret to prasības tiesā.
Banka vēlas šā gada laikā pilnībā pamest Krievijas un Baltkrievijas tirgu, kredītus refinansējot vai pārdodot, taču naudas līdzekļu pārskaitīšana no Krievijas ir ierobežota līdz 10 miljoniem rubļu (aptuveni 85 tūkstoši eiro) no viena parādnieka. Plašāk par to, kāda ir Krievijā atlikušo bankas aktīvu vērtība, tā komentārus nesniedz.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.