Ātrā mode jeb fast fashion – lēti apģērbi, ko strauji ražo masu tirgus mazumražotāji, reaģējot uz jaunākajām tendencēm. Vērtīgi ir izprast, ka jebkas, kas mums maksā lēti, kādam citam izmaksā vairāk. Ātrā mode nav izņēmums – par lētiem, impulsīviem pirkumiem samaksā gan vide, gan arī citi cilvēki, kuru dzīves apstākļi nesniedz tiem iespējas izvēlēties drošāku un labāk atmaksātu darbu.
2020. gadā tekstila patēriņš radīja trešo augstāko ūdens degradācijas un zemes izmantošanas līmeni, salīdzinot ar citām patēriņa grupām. Viena Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji bija nepieciešami 9 kubikmetri ūdens, 400 kvadrātmetri zemes, kā arī 391 kilograms (kg) izejvielu. Laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam apģērbu ražošanas apjoms ir dubultojies. Paredzams, ka līdz 2030. gadam apģērbu un apavu patēriņš pieaugs par 63%, proti, no 62 miljoniem tonnu līdz 102 miljoniem tonnu 2030. gadā.
Lietotas drēbes var eksportēt ārpus ES, bet galvenokārt (87%) tās sadedzina vai apglabā atkritumu poligonos. Tas nozīme, ka apģērbu ražošanas radītais piesārņojums rūpnīcu apkārtnē postoši ietekmē dzīvniekus, ekosistēmas un vietējo iedzīvotāju veselību. Ķimikālijas iekļūst barības ķēdē caur uzsūkšanos zemē vai izdalīšanos ūdens resursos, nodarot nopietnu kaitējumu visai dzīvajai radībai, kas ir atkarīga no piekļuves barības vielām.
Papildus šiem vides kaitējumiem, ātrā mode ekspluatē cilvēkus, kas iesaistās apģērbu masveida ražošanā. Šie cilvēki nereti nonāk nedrošos darba apstākļos ar zemu atalgojumu bez pamata tiesību ievērošanas. Modes industrija ir kritizēta par tās negatīvo sociālo ietekmi pret daudziem ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gada programmā. Tādi zīmoli un mazumtirgotāji kā H&M un GAP tiek kritizēti par tādas atmosfēras radīšanu, kurā darbinieki saņem zemu atalgojumu un kur darba vide var būt bīstama. Dokumentālā filma The True Cost (latviešu valodā – Patiesās izmaksas) lieliski atspoguļo šo ātrās modes aspektu.
ES sāk ieviest pasākumus tekstila atkritumu samazināšanai. Saskaņā ar Atkritumu direktīvu, ko Eiropas Parlaments apstiprināja 2018. gadā, ES valstīm līdz 2025. gadam būs pienākums nodrošināt tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu.
Ir ieviests ES ekomarķējums, ar ko ražotāji, kuri ievēro ekoloģiskos kritērijus, var marķēt preces, nodrošinot kaitīgu vielu ierobežotu izmantošanu un mazāku ūdens un gaisa piesārņojumu. Savukārt no pamatprogrammas Apvārsnis 2020 līdzekļiem tiek finansēts projekts RESYNTEX, kurš varētu nodrošināt tekstilrūpniecībai aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeli. Neskatoties uz to, ka ES ar savu rīcību mazina ātrās modes raisītās sekas, ir vērts reflektēt uz mūsu pašu ieradumiem – individuāla patērētāja ieradumiem.
Bieži vien izskan arguments par to, ka kvalitatīvs apģērbs ir pārāk dārgs, neaizdomājoties, ka dārgāka un kvalitatīvāka prece mūsu garderobē nodzīvos ilgāk, savu vērtību atmaksājot. Ieguldot labi izgatavotās drēbēs, tiek ietaupīta nauda, jo tās nav nepārtraukti jāmaina. Lielie apģērbu kalni mūsu skapjos atspoguļojas ne tikai bankas konta atlikumā, bet arī tajā, kā jūtamies. Tāpēc arvien vairāk dzirdam par kapsulas garderobi.
Kapsulas garderobe sevī ietver klasisku un vienkāršu apģērbu kolekciju. Vidēji tā sastāv no 20 līdz 40 daudzpusīgiem, toties vienkārši savienojamiem apģērba gabaliem – biksēm, svārkiem, krekliem, arī aksesuāriem un apaviem, no kuriem var izveidot daudz dažādu apģērbu komplektu. Šādā garderobē plaši izplatīts ir minimālisms, neitrāli toņi un vienkārši, klasiski apģērbu modeļi. Šis princips ietver nevis atteikšanos no jaunākajām modes tendencēm, bet gan apdomātu pirkuma izvēli. Kādam kapsulas garderobe sastāvēs no neitrāliem toņiem, savukārt citam – no puķainiem rakstiem un lielām piedurknēm. Katram ir bijušas dienas, kad, ieskatoties skapī un ieraugot nomācošu apģērba daudzumu, zūd motivācija domāt par šodienas apģērba salikumu. Tiek izvilkts ārā novalkātais džemperis un ērtās džinsa bikses. Kapsulas garderobe nodrošina, ka ikkatra lieta garderobē ir ērta, glīta un savienojama ar citu.
Var rasties jautājums – kur tad likt visas tās drēbes, kuras neiederētos kapsulas garderobes principā? Lai veicinātu tekstila materiālu otrreizējo apriti, Latvijā izvietoti vairāk nekā 120 tekstila šķirošanas konteineru, kuros iedzīvotāji aicināti nodot jebkāda veida apģērbu un apavus – gan jaunu, gan lietotu, tādu, kas izgājis no modes, ir apnicis vai ir nokalpojis savu laiku. Konteineru atrašanās vietas iespējams redzēt šeit: zalais.lv/skirot/kur-skirot. Tāpat var nodot mājas tekstilu – segas, palagus, galdautus. Galvenais nosacījums ir tāds, lai nododamais tekstils nav bijis saskarsmē ar ķīmiskiem līdzekļiem, motoreļļām un citām vielām, nav pelējis un sadriskāts, kā arī tam jābūt sausam, pretējā gadījumā atkārtotu dzīvi tam piešķirt nav iespējams.
Kopsavilkumā – kāds labums atteikties no ātrās modes? Tīrāka un veselīgāka vide, mazāk impulsīvu pirkumu, vairāk apdomāti tēriņi. Tāpat arī apģērba aprite un šķirošana nodrošina apģērba pieejamību cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams.
Kampaņa Zaļā misija organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm “Zaļā misija” Facebook lapā.
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.
Autores ir no nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks
Pagaidām nav neviena komentāra