Putina cūcene jeb Kā nepārvērtēt Krievijas amatpersonu retoriku • IR.lv

Putina cūcene jeb Kā nepārvērtēt Krievijas amatpersonu retoriku

6
Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto - EPA/Scanpix/LETA
Armands Astukevičs, Mārcis Balodis

Nesen plašu rezonansi sociālajos medijos guva Krievijas prezidenta Vladimira Putina citāts par Latvijas cūcisko attieksmi pret tās krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, daļai sociālo mediju lietotāju to traktējot gandrīz par kara draudu pieteikšanu. Šis ir svarīgs mirklis, kurā plašākā kontekstā atskatīties uz Krievijas amatpersonu vērsto retoriku pret Latviju un tās nozīmi.

Ko pateica Putins?

Plaši atspoguļotais Putina videofragmenta citāts izskanēja, Kremļa saimniekam piedaloties Pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību attīstības padomes sēdē šā gada 4. decembrī: “Es nedomāju, ka laime atnāks pie tiem, kas piekopj tādu politiku. Es nezinu, cik tagad, bet Latvijā, manuprāt, bija 40% krievvalodīgo iedzīvotāju. Droši vien arī tagad ne mazums. Ja viņi piekops tādu politiku attiecībā pret cilvēkiem, kas gribēja dzīvot tajā vai citā valstī, strādāt tur, radīja labumu šai valstij, un pret viņiem tik cūciski izturas, tad galu galā viņi paši saskarsies ar tādu cūcību savā valstī.”

Vienlaikus minētais citāts bija tikai viena neliela daļa no Putina atbildes uz Sputņik “žurnālista” jautājumu par Rietumvalstīs, it īpaši Latvijā, manāmo “rusofobijas” pieaugumu un Krievijas iespējām repatriēt tās pilsoņus. Tas, kas palika bez vērā ņemamas ievērības, bija fakts, ka Putins savā atbildē uzsvēra ne tik daudz pārmetumus Latvijai, cik nepieciešamību Krievijai pašai strādāt pie programmu ieviešanas, lai atbalstītu savu pilsoņu atgriešanos Krievijā.

Tomēr arī Krievijas amatpersonu vēstījumi, kas ir vērsti pret Latviju, nav nekāds jaunums. Jau šā gada novembrī Krievijas vēstniecības Latvijā pagaidu lietvedis Oļegs Zukovs izplatīja komentāru, ka vēstniecība “pēdējos mēnešos novēro krasu pieaugumu gadījumos, kad Krievijas pilsoņi Latvijā ir pakļauti represijām un tiem tiek liegta pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijā”. Līdzīgi viņam jau vairākkārt šā gada laikā ir piebalsojusi arī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, norādot, ka Latvija turpina īstenot “bezkompromisa rusofobisko politiku” un ka Krievija izstrādā mērus situācijai, ja noteiktiem Krievijas iedzīvotājiem nāktos Latviju pamest.

Tomēr zīmīgi, ka šie Krievijas amatpersonu vēstījumi līdz šim nav guvuši jebkādu ievērojamu rezonansi nedz pašā Krievijas sabiedrībā, nedz ārpus tās robežām, tai skaitā Latvijā. Tas visdrīzāk liecina, ka šie izvērstie Krievijas amatpersonu skaidrojumi īsti nav radījuši pārliecību par tās reālu spēju un gatavību uzņemt tos Krievijas pilsoņus, kas būtu gatavi atgriezties Krievijā. Varbūt tas ir tāpēc, ka izlielītais Krievijas pilsoņu atbalsts ārpus tās robežām beigās uzskatāms kā vienkārši tīrs blefs? Tā vietā Krievijas runājošās galvas pie katras izdevības cenšas pārliecināt, cik nepareiza ir Latvijas īstenotā politika un kādas negatīvas sekas tas nesīs Latvijas ekonomikai.

Jāpiebilst, ka Austrumeiropas politikas pētījumu centrs gadiem ir sekojis līdzi notiekošajam Krievijas ārpolitikas jomā un tās ietekmes aktivitātēm pret Baltijas valstīm. Šajā ziņā Krievijas izdomu naratīvā par Baltijas valstīs “pieaugošo rusofobiju un atdzimstošo nacismu” nav nekā jauna, un tas ir bijis plaši pielietots vēl ilgi pirms Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā.

Krievijas iekšpolitikas ievainojamības un ārpolitikas asuma balansēšana

Pieaugot Krievijas sabiedrības neapmierinātībai ar notiekošo valsts iekšpolitikā, ieilgušo mobilizāciju un “speciālo militāro operāciju”, pieaug arī Krievijas administrācijas vēlme ķerties pie asākas retorikas ārpolitikā. Tā jau ir sen novērota tendence un Kremļa īstenota prakse, ka Krievijas iekšpolitiskās problēmas tiek mēģināts kompensēt ar rīcību ārpolitikas jomā. Naratīvs par draudīgajām Krievijas kaimiņvalstīm un Krieviju kā cietoksni, kas cenšas Krievijas sabiedrību no tām pasargāt, vismaz Kremļa acīs turpina tikt uzskatīts kā efektīvs rīks sabiedrības uzskatu kontrolē. Pēc Kremļa ieskatiem šādi vēstījumi gūst sabiedrības atbalstu un stiprina Putina kā spēcīga līdera tēlu.

Tas ir it īpaši svarīgi, ņemot vērā nākamgad gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas, par kuru veiksmīgu norisi tomēr ir jaušams satraukums pašu Kremļa polittehnologu aprindās. Lai gan Krievija nav uzskatāma par demokrātisku valsti un to vēlēšanu laikā regulāri tiek izvērstas plašas balsu viltošanas kampaņas, tomēr tās ir svarīgs patiesības mirklis pašām Kremļa amatpersonām, kurā gūt priekšstatu par patieso Krievijas sabiedrības atbalsta apmēru.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija un pārējās Baltijas valstis ir veikušas lielu darbu, lai ierobežotu Krievijas informatīvās propagandas ietekmes kanālus. Tas arī labi atspoguļojas mūsu mediju telpā, kur Krievijas iespējas aizsniegt Latvijas vietējo auditoriju ir krietni sarukušas. Tomēr šādu augsta līmeņa Krievijas amatpersonu komentāri ir vēl viens no pēdējiem veidiem, kā pa sētas durvīm ielauzties mūsu informatīvajā telpā. Šo Krievijas amatpersonu vēstījumu mērķis ir skaidrs – provocēt Latvijas valsts institūcijas un politiskās amatpersonas, kā arī radīt psiholoģisko spriedzi Latvijas sabiedrībā, vienlaikus cenšoties radīt Krievijas varenības tēlu tās iedzīvotāju acīs.

Nobeigumā

Neapšaubāmi ir saprotams, ka kopējais ģeopolitiskais konteksts neiezīmē daudz vietas optimismam. Joprojām turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā, un gaidītais Ukrainas pretuzbrukums nesasniedza tādus rezultātus, kādu daudzi Rietumos bija gaidījuši. Pārskatāmā nākotne iezīmē skaidru nepieciešamību daudz nopietnāk pievērsties mūsu valsts aizsardzības stiprināšanai pret konvencionāliem militārajiem draudiem. Tomēr jāatceras, ka Latvijas kā NATO dalībvalsts pozīcijas ir, iespējams, stiprākas nekā jebkad agrāk, un arī amatpersonas Krievijā to skaidri apzinās.

Tas gan nenozīmē, ka Krievijas izteiktos draudus drīkst nenovērtēt. Tomēr baiļu un panikas vairošana ir slikta politikas atbilde pat pret šķietamiem agresora draudiem. Tā vietā ir svarīga vēsa un skaidra apziņa par Latvijas kā NATO dalībvalsts spēju pastāvēt par savām nacionālās drošības interesēm un tiesībām veidot politiku pēc saviem ieskatiem, nevis vadoties pēc Krievijas amatpersonu vēlmēm vai uzskatiem.

 

Autori ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieki

Komentāri (6)

Sskaisle 10.12.2023. 10.07

mūsu Rinkēvičš jau nekādus kalnus vēl nav gāzis. Tik daudz cik parādījis, ka nav tāds tukšmuldis kā levits bija. Un tauta jau par to vien ir ” panesusies” un mīlēt Rinkeiču par elementāru cilvēcību. Jo kā izkaltusi zeme alkst lietu, tā tauta alkst varoni – savas tautas
varoni

krieviem tāds ir poutins – viss ka s koncentrēts putinā ir tautas ideāls –

Zeleneskis ukraiņiem – nezinu, tiešām nezinu, vai un kā ukraiņi būtu pretojušies bez Zelenska –

0
0
Atbildēt

1

    Uldis.M42 > Sskaisle 14.12.2023. 15.19

    Bez Zeļenka, kurš pirms 2020. gada vēlēšanām izvēlējās nostāties plānprātīgā korumpētā večuka Baidena pusē, labi zinādams, ka kad Baidens bija viceprezis, Putins 2014. gadā sagrāba Krimu un daļu Donbasa.
    Tikai pateicotiem tam, ka Zeļenskis atteicās atjaunot Burisma un Hantera Baidena korupcijas izmeklēšanu, ASV marksistu, korumpantu un pederastu partija uzdrīkstējās tik nekaunīgi nozagt vēlēšanas.
    Ja Baltā namā būtu palicis Tramps, ar kura iedotiem Stinger un Javelin izdevās apturēt gājienu uz Kijivu bailēs, ka viņš viņam neaizsūta Trident, Putins būtu kluss kā pelīte aiz virtuves slotas, kā iepriekšējos 4 gadus.
    Ja Zaluzņijs valsts glābšanas vārdā kā Ulmanis, Franko un Pinočets izdarītu valsts apvērsumu, nebūtu vairs Zeļenskis, kurš tā vietā, lai nemitīgi atkārtotu par Lendlīzi, par milzīgiem ieroču krājumiem, kas atrodas iekonservēti tuksnešos, par tiem, ko pastāvīgi utilizē un par 4,8 miljardiem piešķirtiem un aizmirstiem iedod dolāriem, laiza tā putinososa anālo vagīnu, situācija varētu izmainīties uz labu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 10.12.2023. 09.41

esmu ievērojusi , ka tieši pēdējos apmēram divos mēnešos fb un jūtjūbis ir pārpilns ar putinu slavinošiem video – agrāk tā nebija
tikko nskatījos kā “labais ” putins glābj ģībstošu apsardzes karavīru kamēr makrons tādā pašā situācijā tam nepievērš uzmanību

un ar laiku tas iedarbojas uz cilvēku prātiem un ja vēl sasilēdzas kopā ar piemēram, sok lēmumu ļaut slepkavnieku nācijai startēt olimpiskajās spēlēs …

un tieši šādā aspketā ir papildus noziegums, ko dara mūsu kariņš –

jo cilvēkiem – sabiedrībām valsts vadītāju rīcības ir izšķiroši svarīgas –

visticamāk , ka viss sliktais, ko raksta par putinu pie mums, tā arī ir kamēr pasaulei putins tiek parādīts kā prātīgs labs sirsnīgs un saprotošs

pretī mēs varētu likt savu vadītāju – us – kurš/kuri ir vēl patiesāks un mīlētāks kā putins, bet k ur tas ir? nu kur?

tāpēc – man ir vēl viens arguments, kāpēc pieprasīt un prasīt uns agaidīt kariņa atkāpšanos no ministra posteņa un sagaidīt kara draudu apstākļos atbildīgu varnešu rīcību

0
0
Atbildēt

0

kolpants 10.12.2023. 00.47

Да и какая разница, что говорят российские политики? Все уже сказали наши местные типа Шноре, который в своей внутренней публикации откровенно заявил “. Šnore maijā publicētajā izdevumā raksta: “Daudzas no okupācijas sekām ir pārvarētas, taču krieviskā vide vēl arvien ir Latvijas realitāte. Kā savulaik teica sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, ja vienreiz ielaidīs krievu uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti. Patiešām, redzam, ka PSRS laika krievvalodīgie iebraucēji lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom nebrauc. Vismaz ne tādā apjomā, kā latvieši to vēlētos.”

а потом, когда об этом стало широко известно, крутился как уж на сковородке ” я не русских имел ввиду” и типа для лояльных русских это не оскорбление, потому что “Они контекст понимают”

я понимаю, уважаемые pētnieki готовы на раз-два написать статью о том, что высказывания местных латышских политиков никак не влияют на местных русских, это просто риторика.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu