Ir šķetina, vai tiešām aiz klimata plāna mērķiem slēpjas mežsaimnieku intereses par intensīvāku koku ciršanu
Lai gan biezā sniega sega apklāj bažas par šogad piedzīvotajiem karstuma rekordiem, klimata politika turpinās visos gadalaikos. Šonedēļ valdība apstiprināja atjaunoto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas paredz tālāk mazināt oglekļa dioksīda emisijas. Taču viens šī plāna punkts ir radījis plašu šūmēšanos sabiedrībā — vai ministrija, aizbildinoties ar klimata mērķiem, ir ieplānojusi izcirst vecos mežos, lai to vietā stādītu jaunaudzes?
Latvijas mērķi klimata jomā ir ambiciozi, un tie izriet no Eiropas Savienības parakstītā Parīzes nolīguma, apņemoties sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.
Vidējo un lielo piesārņotāju regulēšanu ES kontrolē centralizēti, tirgojot emisiju kvotas, bet dalībvalstīm pašām jāizstrādā risinājumi, kā samazināt emisijas no mazāka apmēra enerģētikas un rūpniecības, transporta, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas. Līdz 2030. gadam šo jomu radīto emisiju daudzums jāsamazina par 17%, salīdzinot ar 2005. gadu.
Faktiski, arī salīdzinot ar pašreizējo situāciju, jo gandrīz 20 gadu laikā šos rādītājus Latvija nav īpaši uzlabojusi. Vienlaikus mums būtiski jāvairo atjaunīgo energoresursu izmantošana, jākļūst energoefektīvākiem un jāpalielina oglekļa dioksīda piesaiste dabā ar zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību. Par to, kas īsti slēpjas aiz šī plāna punkta par mežsaimniecību, vides aktīvistu un ministrijas viedokļi atšķiras.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.