Mustafa Naijems. Foto no personīgā arhīva
Bijušais žurnālists Mustafa Naijems tagad vada valsts aģentūru Ukrainas atjaunošanai, bet pirms desmit gadiem, pateicoties tieši viņam, sākās Maidana protesti
Protestētāji tolaik domāja, ka aizstāv Ukrainas ceļu uz Eiropu, bet tagad esam sapratuši, ka jau toreiz mēs cīnījāmies par savas valsts neatkarību, saka Mustafa Naijems.
Toreiz studenti bija pirmie, kas izgāja Maidanā, lai paustu sašutumu par toreizējā prezidenta Janukoviča lēmumu neparakstīt Ukrainas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Šīs mierīgās akcijas izdzenāšana un studentu nežēlīga piekaušana 2013. gada 21. novembrī bija sākums masu protestiem, ko ukraiņi dēvē par Pašcieņas revolūciju.
Mustafa visu Maidana laiku strādāja par žurnālistu, bija viens no tikko radušās sabiedriskās televīzijas veidotājiem. No oligarhiem neatkarīgu interneta apraidi tikai pāris nedēļas iepriekš bija sākusi neatkarīgu žurnālistu grupa.
Šī televīzija, kuru nekontrolēja valsts vara, bez apstājas vēstīja par Maidanā notiekošo. Tiešās translācijas palīdzēja sapulcināt cilvēkus izšķirošākajos brīžos, piemēram, kad specvienība Berkut centās izklīdināt protestētājus.
Mustafa stāsta, ka Maidans viņam kļuvis par pagrieziena punktu — no ciniska polikas žurnālista viņš pārvērties par cilvēku, kas no sirds tic ukraiņu spējām apvienoties savas nākotnes vārdā. Aizvadīto desmit gadu laikā viņa dzīve ir vairākkārt kardināli mainījusies.
Viena no galvenajām prasībām, kas lika protestētājiem pulcēties Maidanā, bija apturēt varas korumpētību. Žurnālists, kurš pirms Maidana bija daudz rakstījis par korupcijas tēmu, saprata, ka tikai ar rakstīšanu vien vairs nav mierā. «Tad nolēmu, ka būs godīgi uzņemties atbildību — doties varā un mainīt situāciju no iekšienes,» saka Mustafa, kurš kopā ar kolēģiem un draugiem Svitlanu Zaļiščuku un Serhiju Leščenko kandidēja 2014. gada parlamenta vēlēšanās no Petro Porošenko bloka.
Kā deputāts 2015. gadā viņš aktīvi darbojās ar policijas reformu, koordinēja jaunās Patruļas policijas vienību veidošanu, kam bija jākļūst par pārmaiņu piemēru visā dienestā. Paralēli kā deputāts darbojās pie likumdošanas, lai radītu antikorupcijas infrastruktūru — Nacionālo pretkorupcijas biroju un Augstāko speciālo pretkorupcijas tiesu.
Attiecības ar Porošenko partijas līdzbiedriem jaunajam politiķim neveidojās īpaši gludi, viņš ne reizi vien kritizēja bijušā prezidenta lēmumus, jo viņa ieceltās amatpersonas un tuvākā loka cilvēki ik pa laikam paši iekūlās korupcijas skandālos.
«Tagad to ir grūti saprast, bet visus gadus pēc revolūcijas mēs turpinājām eksportēt ieročus. Aizsardzības ministrija neiepirka daudz no tā, ko ražoja mūsu militārā rūpniecība, netika atbalstīti arī jaunie konstruktoru projekti,» ar rūgtumu saka Mustafa.
2019. gadā viņš nolika deputāta mandātu un pievienojās Ukroboronprom stratēģiskās vadības komandai, kļūstot par vadītāja vietnieku. Piedalījās uzņēmuma reformēšanā.
«Mēs veicām īpašuma inventarizāciju, gandrīz par trešdaļu pieauga ienākumi no tādu aktīvu pārdošanas, kas nebija tieši saistīti ar militāro ražošanu. Trīs reizes samazinājās laiks, kurā izskatījām pieteikumus darījumiem ar nekustamo īpašumu. Nodevām valsts īpašumu fondā 17 ražotnes, kas bija zaudējušas savu nozīmi militārajā jomā,» tā laika sasniegumus uzskaita Mustafa Naijems.
Gadu gaitā uzkrātā profesionālā pieredze, līdzdalība reformās, lielais sekotāju skaits sociālajos tīklos un neaptraipītā reputācija ir padarījusi 42 gadus veco Mustafu Naijemu par unikālu personu Ukrainas politikā. Viņa darbiem seko ne tikai Ukrainā, bet arī Rietumos. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc šā gada janvārī Mustafa tika apstiprināts par Ukrainas atjaunošanas aģentūras vadītāju.
Tagad viņa pienākumos ietilpst dažādu infrastruktūras projektu iedzīvināšana. No viņa atkarīga Ukrainas sadarbība ar donoriem, vietējo un ārzemju biznesu, finanšu institūcijām un investoriem.
«Aģentūrā esam noteikuši skaidras prioritātes. Pirmais ir viss, kas skar fronti, tās apgādi, militāro objektu aizsardzību un jaunu objektu celtniecību, ko mēs skaļi neafišējam. Otra lieta ir Ukrainas infrastruktūras aizsardzība,» skaidro Mustafa.
Pagājušajā nedēļā viņš atklāja jaunu tiltu Irpiņā, kas atrodas paralēli agrākajam. Tikai Kijivas apgabalā vien okupācijas laikā tika sagrauti 25 tilti. Kopumā Ukrainas infrastruktūras zaudējumi sasniedz vismaz 151,2 miljardus dolāru, aplēsusi Kijivas Ekonomikas skola.
Lai gan Mustafa ir tieši atbildīgs par Ukrainas fizisko atjaunošanu, viņš uzsver, ka velta lielu uzmanību arī «Ukrainas cilvēkkapitāla» atjaunošanai.
«Veterāni — tas ir milzīgs aktīvs, kas mums jāliek lietā. Visās valstīs, kas ir pārdzīvojušas karu, tieši veterānu kustībai ir svarīga nozīme pēckara attīstībā. Uzņēmumiem, kas algo veterānus, jāsaņem valsts privilēģijas. Bet pašiem veterāniem ir jāpiešķir iespējas mācīties, iegādāties mājokli, automašīnu, lai cilvēkiem būtu stimuls atgriezties aktīvā sabiedriskā dzīvē.» Mustafa pēc savas pieredzes zina — revolūciju un karu izgājušam cilvēkam ir dziļa motivācija atjaunot savu valsti.
0 / 0
Foto: TODO : REWORK
* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
