Apsaimniekot namu, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā – UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, ir liels gods un tas nes sev līdzi atbildību un pienākumus. Ēka uzturēta, atbilstoši visiem nosacījumiem, nozīmē lielas investīcijas, ja salīdzinām ar namiem, kas atrodas ārpus šīs teritorijas. Par spīti tam, esam apņēmības pilni sniegt savu ieguldījumu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Tiem, kuri nav pieredzējuši Rīgas vēsturiskā centrā esošas mājas renovāciju un atjaunošanu, var neizprast naudas ieguldījuma daudzumu, lai saglabātu, restaurētu, kapitāli remontētu ēkas, izpildītu ugunsdrošības prasības un meklētu īpašus energoefektivitātes risinājumus. Visi šie ir veicami darbi, lai radītu pievilcīgu un drošu vidi mājā. Šādu ēku uzturēt ir krietni dārgāk, un ekonomika ir nepielūdzama – nams ar būtiski lielāku nepieciešamo investīciju apjomu konkurē ar citiem īpašumiem, kam šādu prasību izpilde nav obligāta.
Paliek neatbildēts jautājums: kādai jābūt centra namīpašnieka pieejai, kad tas sastopas ar vērienīgām prasībām ieguldījuma apjomam, pretī saņemot spiedienu no īres un nomas tirgus, kas tiek izteikts kvadrātmetra cenā? Pašlaik kā ticamākos namīpašnieku izskatāmākos rīcības modeļus varam definēt divus. Pirmais paredz līdzšinējo pieeju – Rīgas domei negurstoši lūgt aizvien lielāku atbalstu – atlaides nodokļiem, palielinātu atbalstu renovācijai. Bet vai tas ir ilgtspējīgs risinājums? Savukārt otrais modelis paredz visu iesaistīto pušu darbu, lai palielinātu ēku vērtību Rīgas centrā, kas nodrošinātu arī konkurences priekšrocību.
Katrs nams, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, veido pilsētas seju iedzīvotāju un tūristu acīs. Redzam, kā attīstās centrs, redzam rezultātu Rīgas domes fasāžu un vēsturisko elementu atjaunošanas programmām – Rīga kļūst gaišāka, jo fasādes tiek izgaismotas un Rīgas skatus varam baudīt arī naktī.
Arī namsaimniekiem ir svarīgi iekļauties kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas procesā. Tādēļ uzskatām, ka ir svarīga Rīgas domes, Rīgas domes būvniecības pārvaldes, UNESCO, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes kopīga sadarbība vienotam mērķim – Rīgas vēsturiskā centra vidi padarīt par vērtību rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju acīs, iesaistot namsaimniekus un citas atbildīgas puses. No šīm institūcijām sagaidām aktīvāku iesaistīšanos vēsturiskā mantojuma saglabāšanas nodrošināšanā, kā arī vides sakārtošanā.
Patlaban par vienu no aktuālākajam problēmām uzskatām gaisa vadu piesārņojumu, kuru gadiem nav izdevies atrisināt. Esam runājuši un griezuši pirmos vadus, tomēr joprojām ir sajūta, ka nespējam drosmīgi pacelt galvas augšā, lai ieraudzītu un rīkotos izlēmīgi – sakārtotu vidi Rīgas vēsturiskajā centrā, panāktu līdzvērtīgus noteikumus, atbrīvotos no nelegāliem gaisa vadiem, dalītos savstarpējā labajā praksē un attīstītu teritoriju. Pat, ja tagad tas varbūt ir neērti un grūti, jo skar dažādas intereses, un ir puses, kurām nerīkošanās būtu ekonomiski izdevīgāka, tādu variantu nedrīkstam pieļaut.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes rokās jau ir instrumenti, lai mērķtiecīgi uzrunātu namīpašniekus, jo regulāri šīs ēkas tiek apsekotas. Tas varētu būt brīdis, kad namīpašniekus varētu arī informēt par labajām praksēm, ko dara citi ēku īpašnieki. Tieši tā mums pietrūkst – dalīšanās ar labo pieredzi un idejām, kā varam savas ēkas padarīt vēl vērtīgākas, un mērķtiecīgi iesaistīties kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Savukārt no Rīgas domes sagaidām mērķtiecīgu darbību, lai kopīgi radītu tādu vidi, kurā Rīga kļūst par vērtību. Katrā Rīgas rajonā ir savas vērtības, kas piesaista cilvēkus. Rīgas vēsturiskajā centrā tās ir savas un, protams, nelegāli vadi uz jumtiem ir pirmais, ka cērtas acīs.
Pirms pāris nedēļām uzzinājām, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sācis projektu “Pilsētu sagatavošanās ilgtspējīgai mobilitātei pilsētas gaisa telpā”, lai izstrādātu vadlīnijas bezpilota lidaparātu integrēšanai pilsētas mobilitātes ekosistēmā. Ņemot vērā Rīgas centra gaisa vadu piesārņojumu, saprotam, ka kārtējo reizi zaudēsim konkurences cīņā, jo gaisa vadi šādu maršrutu izstrādi liedz.
Ir kopīgi jāiestājas par ēku atbildīgu uzturēšanu un pašiem jābūt gataviem attīstīt vidi ap sevi. Namīpašnieki ir ieinteresēti labu un ekonomisku risinājumu rašanā, uz ko arī aicinu iesaistītās puses.
Autors ir Tērbatas ielas 28. nama apsaimniekotājs
Pagaidām nav neviena komentāra