Viss ir sarežģīti • IR.lv

Viss ir sarežģīti

Raiņa lomā Arturs Krūzkops, Aspazija — Indra Briķe, Līkcepure — Artūrs Skrastiņš. Foto — Marko Rass
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe

Dailes teātra izrāde Spīdolas nakts — popūrijs par Raiņa tēmām

Pirmais cēliens beidzas ar Artūra Skrastiņa repliku skatītājiem: «Jums jāpadomā.» Kā šāviens. Spēji iedegas gaisma, zāle sapurinās un sāk plūst teātra kafejnīcu virzienā. Pēc pirmā cēliena tiešām ir jāpadomā. Vai izdosies kaut ko arī izdomāt?

Taču vispirms par gaidām un bažām. Viestura Kairiša iestudējums Spīdolas nakts, kam speciāli tapis dramaturga Matīsa Gricmaņa jaundarbs, tiek pieteikts kā «raganu medības». Raini uz nāves gultas apciemo sātaniskais Līkcepure, dzejnieka darbu varoņi, laikabiedri un metas Raini raustīt visādos virzienos, piekārtot dažādām interesēm. Kad tas negrib veikties — sāk Raini tiesāt… 

Izskatās, ka režisors un dramaturgs iedvesmu smēlušies no pagājušogad iznākušās kontroversiālās Armanda Pučes grāmatas Ar baltiem cimdiem, kurā fakti apvienoti ar fantāzijām bez pierādījumu apgrūtinājuma (Rainim pārstādītie pērtiķa sēklinieki lai kalpo par piemēru un biedinājumu). Un tas nedaudz uztrauc. Lai gan — ir jau taisnība, ka lielām lietām sīkmanīga «pārbaude» neko nodarīt nespēj.

Matīsa Gricmaņa darbā gan no Pučes pāri palikusi tikai pārliecība, ka noskaidrot un izsvērt var vienmēr un visu. Taču Spīdolas nakts no Raiņa atmaskošanas sēklas izaugusi par neprātīgi sarežģītu motīvu labirintu. Var gadīties, ka, vienreiz noskatoties izrādi, visu neesmu uztvērusi, bet iestudējums pretendē runāt par… Raiņa politisko nozīmi un viņa uzskatiem. Par Raiņa autorības problēmām. Par Raiņa attiecībām ar sievietēm. Par viņa darbu būtību, nozīmi un interpretācijas tradīcijām. Par Latvijas vēsturi no 19. gadsimta līdz mūsdienām. Par pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ideju un latviskās identitātes atšķirīgām definīcijām. Par atcelšanas kultūru. Par to, ka latvieši mēdz bezkritiski dievināt un tikpat bezkritiski nīst, kad izrādās, ka viņu elki ir tikai cilvēki. Par melnbalta skatījuma uz vēsturi paradoksiem. Par to, ka neesam pieraduši atdalīt darbus no to autoriem, un pirmajiem allaž jāmaksā par pēdējo grēkiem. Un tās noteikti nav visas tēmas, kam mēģina pieskarties izrāde.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu