Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka saņem Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu. Viņas liktenis teātra mākslā ir unikāls — pēc izcila starta un tad tukšākiem gadiem aktrise pusmūžā sāka spēlēt savas labākās lomas
Uz intervijas laika un vietas precizējumu īsziņā Lolita Cauka atbild ar rokasspiediena ikonu. Aktrises lieliskā fiziskā forma un intelektuālais asums ir tāds, ka viņa mierīgi iederētos jebkuras paaudzes radošo cilvēku lokā. Vēlāk telefonsarunā Lolitas Caukas dēls, mākslinieks un fotogrāfs Kristaps Kalns teiks — mākslinieki nedraudzējas pēc vecumiem. Citiem vārdiem, vecumam nav nozīmes, nozīme ir možam un radošam garam! Tieši tāda ir Cauka, kurai 23. novembrī Spēlmaņu nakts ceremonijā pasniegs balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.
No leģendārās garderobes
Nesen aktrise pametusi darbu Nacionālajā teātrī. Pēc pašas iniciatīvas, pamatojums — iekšēji jutusi, ka latiņu vairs nevar turēt tik augstu, kā gribētos. Tad, viņasprāt, ir laiks.
Skatuves mākslinieki karjeru izvēlas noslēgt atšķirīgos veidos. Teātra kritiķe un Latvijas Televīzijas kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska atceras, ka Caukas tuvā draudzene un kolēģe Astrīda Kairiša spēlējusi vēl ļoti lielos gados. Brīnišķīga, bet fiziski tik trausla, ka kādā izrādē radušās bailes, vai «nepārlūzīs». «Cauka acīmredzot izvēlējās iet citu ceļu,» saka kritiķe.
Astrīdu Kairišu stāstā par Cauku ir svarīgi pieminēt vairāku iemeslu dēļ. Abu starpā daudzus gadus valdīja neviltota draudzība, tā balstījās mīlestībā pret savu darbu, sarunās par lomām garo pastaigu laikā pa parku, teātra pīpētavā un leģendārajā 4. ģērbtuvē, kur izrādēm gatavojušās Cauka, Kairiša, Antra Liedskalniņa, Māra Zemdega, Līga Liepiņa, Svetlana Bless un Lāsma Kugrēna.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.