Daudzi politiķi atkārtoti uzsvēruši, ka valsts budžeta līdzekļi veselības aprūpē jāinvestē efektīvi, proti, sniedzot skaidru un izmērāmu rezultātu pacientu veselības rādītājos. Šīm prasībām var tikai piekrist, jo tas samazinātu sociālekonomisko slogu valsts budžetam un ģimenēm. Tomēr, raugoties uz onkoloģisko pacientu ārstēšanu, jāsecina – lai gan esam gājuši uz priekšu, progress krietni atpaliek no cerētā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir norādījis uz nepieciešamību veikt kompensējamo medikamentu saraksta revīziju, lai pacientiem būtu pieejamas jaunākās zāles.
Efektīvas terapijas pielietojot agrīni, slimības netiek ielaistas, līdz ar to samazinās ārstēšanas izdevumi. Ja vēzis paguvis attīstīties un izplesties, situācija ir diametrāli pretēja, un ilgtermiņā nepieciešamais valsts ieguldījums šādu pacientu ārstēšanā ir daudzkārt lielāks. Tādēļ svarīgi rīkoties un piešķirt līdzekļus gan savlaicīgas vēža diagnostikas paplašināšanai, gan efektīvu un agrīnu ārstēšanas risinājumu un inovatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai.
Eiropas Komisijas brīdinājumi
Eiropas Komisijas (EK) pēdējā ikgadējā ziņojumā par stāvokli katrā valstī, kur tiek vērtētas visas jomas, Latvijas veselības sadaļā starp citiem neglaimojošiem aspektiem izcelts arī lielais aprūpējamo cilvēku skaits. Ja 2019. gadā tādu bija 31,7%, tiek prognozēts, ka 2030. gadā viņu īpatsvars sasniegs jau 41,2%, bet 2050. gadā jau pārsniegs pusi valsts iedzīvotāju – 56,7%. Protams, daļu no šī skaitļa veido seniori, taču tajā ietilpst arī slimību dēļ aprūpējamie. Tas ir vēl viens mudinājums ieguldīt līdzekļus veselības aprūpē un tieši medikamentu pieejamībā, jo šāda rīcība palīdzētu samazināt apkopjamo cilvēku skaitu. Turklāt aprūpētāji bieži vien ir ģimenes locekļi, kuri šo papildu pienākumu dēļ nevar kvalitatīvi un pietiekamā apjomā veikt savus tiešos darba pienākumus.
Latvijas situācija veselības jomā arī kopumā ir kritiska. Mums ir vienas no augstākajām nenosegtajām vajadzībām veselības jomā ES kopumā un attiecīgi arī viens no zemākajiem finansējumiem uz vienu iedzīvotāju. Turklāt kopumā ap 40% pacientu ārstēšanās izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.
Savukārt medikamentu pieejamības ziņā tieši onkoloģiskajām saslimšanām mūsu valsts ieņem vienu no pēdējām vietām. Raugoties statistiski, pēdējos četros gados ES tika reģistrēti 46 jauni medikamenti, bet Latvijā ir pieejami tikai astoņi no tiem. Līdz ar to rodas secinājums, ka pašas jaunākās un inovatīvākās zāles, kas visefektīvāk var gan paildzināt pacientu mūžu, gan uzlabot viņu darbspējas, pie mums nenonāk. Vērtējot arī pēc cita kritērija – no zāļu pieejamības Eiropas tirgū (atļaujas saņemšanas) līdz to nonākšanai pie pacienta Latvijā – mūsu valsts ir vienā no pēdējām vietām ES ar aptuveni 820 dienu noilgumu. Šāda nepiedodama kavēšanās rada augstu novēršamo nāvju procentu. Mums ir liels potenciāls šo rādītāju uzlabot – ja izdarīsim pareizos secinājumus un izmantosim visas mūsdienu ārstniecības dotās iespējas.
Potenciālie ieguvumi Latvijas ekonomikai
2023. gadā veiktā SKDS aptauja liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, kad viņiem pašiem vai tuviniekiem ir veikti izmeklējumi vai ārstēšana saistībā ar onkoloģiskām slimībām. Šī pati aptauja rāda, ka šie izmeklējumi un/vai ārstēšana visvairāk (53%) veikti cilvēkiem vecumā no 41 līdz 65 gadiem – tātad darbspējīgiem iedzīvotājiem. Diemžēl, runājot par veselības nozari un tajā nepieciešamajiem ieguldījumiem, daudzos ir iesakņojušies stereotipi, ka šie pakalpojumi vajadzīgi galvenokārt senioriem. Protams, arī šai grupai nepieciešama kvalificēta un mūsdienīga palīdzība, taču ne tikai, jo liela daļa no pacientiem ir darbspējīgi. Līdz ar to, jo vairāk līdzekļu ieguldām onkoloģijas jomā, jo lielākam skaitam iedzīvotāju palīdzam atgriezties darbā.
Tāpēc jāizceļ potenciālie ieguvumi Latvijas ekonomikai. Proti, ieguldot līdzekļus pacientu savlaicīgā ārstēšanā, var saīsināt slimības garumu, biežumu, kā arī novērst iespējamās invaliditātes rašanos un attīstību. Tādā veidā tiek celts cilvēkkapitāls, respektīvi, mazāk nepieciešamas slimības lapas, retāk notiek agrīna pensionēšanās, kā arī samazinās vajadzība pēc ārstniecības un sociālās palīdzības. Savukārt ekonomiskie ieguvumi ir lielāks darba spēks un progresivitāte, paralēli zemākas veselības un sociālās izmaksas. Savukārt fiskālajos iznākumos tie ir lielāki nodokļu ieņēmumi, labāka ilgtermiņa fiskālā ilgtspēja, lielāks iekšzemes kopprodukts (IKP) un straujāka IKP izaugsme. Gudri ieguldot, galu galā finansējums mums atmaksāsies kopējā izaugsmē.
Tiek prognozēts, ka Centrālajā un Austrumeiropā onkoloģisko slimību izplatība līdz 2040. gadam pieaugs par 18%. Ja mēs būtiski nepalielināsim ieguldījumus veselības aprūpē, tad šajā reģionā radīsies produktivitātes zudums 70 miljardu eiro apmērā.
Piemēram, ir aprēķināts, ka 2018. gadā darba nespēja slimības dēļ bija vidēji 12 darba dienas katram darbiniekam, kas reģionā radīja tiešos zaudējumus 55 miljardu eiro apmērā. Otrkārt, bezdarbs slimības vai invaliditātes dēļ radīja tiešos zaudējumus 82 miljardus eiro, uzlika papildu slogu sociālajam budžetam 2,2 miljardu eiro apjomā, kā arī izveidoja zaudētos nodokļu ieņēmumus 2,1 miljardu eiro. Treškārt, vēl lielāku zaudējumu radīja neformālās aprūpes dēļ radies bezdarbs, kas skāra 5% jeb četrus miljonus reģiona iedzīvotāju – tā sekas bija 115 miljardu eiro deficīts tiešajos zaudējumos un 3,1 miljards eiro zaudētajos nodokļu ieņēmumos.
Onkoloģija kā piemērs efektīvai naudas investēšanai
Inovatīvo medikamentu pieejamība pacientiem ir viens no aspektiem, kas var sniegt ekonomisko ieguvumu ilgtermiņā. Piemēram, asins vēzim ir pieejama jauna ārstēšanas metode – himērisko antigēnu receptoru (CAR) T-šūnu terapija, kuras izmantošana, salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes zālēm, var samazināt izmaksas/paaugstināt efektivitāti par 55%. Šo rādītāju iegūst, saskaitot kopā gan nodokļus, ko cilvēks varēs maksāt, kad viņš strādās, gan kopējo produktivitāti. Kā otrs piemērs var kalpot plaušu vēža ārstēšanā izmantojamā kombinētā terapija. Tā būtiski paaugstina pacienta iespēju izdzīvot un, salīdzinot ar ķīmijterapiju, ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti. Šā ārstēšanas veida plaša ieviešana, saskaņā ar 2020. gada datiem, katru gadu ES dotu IKP pienesumu 662 miljonu eiro apmērā.
Tas nozīmē, ka mums valsts budžeta plānošanā pamazām ir jāmaina domāšana un jāpāriet uz ieguldījumiem ilgtermiņa mērķos un rezultātos. Raugoties tieši uz onkoloģiju, vispirms ir jāuzlabo agrīna diagnostika, bet, kad diagnoze uzstādīta, ir jāseko arī atbilstošai, efektīvai ārstēšanai, tai skaitā arī jaunākajiem medikamentiem. Katrs eiro, ko valsts investē medikamentos, tiek lietderīgi izmantots un nonāk pie pacientiem, sniedzot efektivitāti jau īstermiņā. Jāņem vērā, ka no izdevumu pieauguma medikamentiem aptuveni 85% pēc tam tiek ietaupīti stacionāru līmenī. Tātad, ja cilvēks saņem efektīvas zāles laikus, tad viņam ir daudz mazāka iespēja nonākt slimnīcā. Ja pacients tiek hospitalizēts, loģiski, ka viņa ārstēšanas izmaksas slimnīcā ir nesalīdzināmi lielākas, salīdzinot ar izmaksām, ārstējoties mājās.
Lai pacienti uzlabojumus izjustu ikdienā, nākamā gada budžetā onkoloģijai ir jābūt prioritātei ar atbilstošu finansējumu visām Onkoloģijas plānā ieplānotajām aktivitātēm. Turpmāk, veidojot budžetu, ir jāiegulda finansējums prioritātēs, kas ilgtermiņā atmaksāsies, lai mūsu pacienti saņemtu vienlīdz labu aprūpi citām ES valstīm.
Autore ir Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore
Atsauces:
Eiropas Komisija: 2023 Country Report
Eurostat
EFPIA Patient W.A.I.T. Indicator, 2023
Healthcare outcomes and expenditure in Central and Eastern Europe – a review, Pwc, 2021
Pagaidām nav neviena komentāra