Kāpēc psiholoģijas terminu ieviešanai ikdienas valodā ir ne tikai ieguvumi, bet arī būtiski riski, kas jāapzinās
Rupji cilvēki ir «narcisi», neizdevusies diena padara cilvēkus «depresīvus», bet neliela aizmāršība ir norāde uz uzmanības deficīta sindromu, kas savukārt citus cilvēkus nevis vienkārši kaitina, bet drīzāk «trigerē». Sociālajos tīklos pašpasludināti eksperti dažu sekunžu laikā vispārcilvēciskas lietas parādīs kā patoloģiskas.
Taču klausītāju viņiem netrūkst: Vācijā, kur dzīvo vairāk nekā 83 miljoni cilvēku, katru gadu ar psihiskās veselības problēmām saskaras 28% pieaugušo. Turklāt aizvien biežāk daudzi par to runā atklāti un publiski. Tāpēc nav jābrīnās, ka psiholoģijas terminoloģija tikusi līdz ikdienas sarunām virtuvēs, birojos un sociālo mediju laika joslās.
Un tas ne vienmēr ir slikti — cilvēki, kuriem iepriekš trūka vārdu, ar ko aprakstīt savu iekšējo pasauli, tagad var atklāti paust savas sajūtas. Psiholoģijas terminu plašais lietojums palīdz arī ātrāk atpazīt ārkārtas situācijas un destigmatizēt psihiskās saslimšanas.
Tomēr kādā brīdī pareizi pazīt savas jūtas var kļūt grūti: ja jau psihiskās saslimšanas sev piedēvē katrs otrais pretimnācējs. Vai tiešām tas, ka influenceri lieto psiholoģijas terminus, nespējot pamatoti izskaidrot sarežģītus konceptus, kas aiz tiem slēpjas, palīdz? Un, ja pat ikdienišķas situācijas tiek interpretētas kā traumas, ko tad teikt tiem, kuri tiešām pārdzīvojuši milzīgus satricinājumus?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.