Jaunā Rīgas teātra izrāde Fēlikss, Anatolijs un Ilona — paplāni jociņi par deviņdesmitajiem
Rīkošos līdzīgi kā citi apskatnieki un vispirms gremdēšos atmiņās. Pieredzes stāsti par jaunās Latvijas valsts tapšanu un plēsonīgajiem deviņdesmitajiem ir dažādi — noziedzības atskaņas, atmiņas par ekonomiskām un politiskām afērām, jaunizcepto bagātnieku ekstravagances. Ir arī otra puse. Man, piemēram, šis laiks saistās ar mammas pārdabiskajām spējām izdzīvot: joprojām nesaprotu, kā viņa mūs pabaroja, kad Latvijas Universitāte ar zināmu regularitāti neizmaksāja pat niecīgās algas.
Deviņdesmitie ir iemesls, kāpēc es ilgi nespēju ieēst putraimus, kāpēc man riebjas lietotas preces un kāpēc man ir iracionāla pārliecība, ka tādi apstākļi, ko patiešām nevar pārvarēt, ir ārkārtējs retums. Esmu par jaunu, lai nostalģiski gremdētos atmiņās, ka Rīgas bāros reiz izskatījās tā, kā rāda jaunais Jaunā Rīgas teātra iestudējums, bet saprotu, ka scenogrāfes Kristīnes Jurjānes vides konkrētība uz mirkli var nodarbināt pieredzējušākus skatītājus. Taču režisora Aika Karapetjana un dramaturģes Justīnes Kļavas versijai par deviņdesmitajiem — izrādei Fēlikss, Anatolijs un Ilona — tomēr ir dažas nianses, kas vairāk liecina par šodienu, nevis vēsturi.
Galvenais tēls, ap kuru grozās jaunais iestudējums, ir Skrundas lokators. Viļa Daudziņa Anatolijam bārā dota iesauka Lokators, jo viņš par to vien runā. Anatolijam ir doktora grāds, un viņš reiz strādāja Skrundā, bet tagad dzīvo kioskā, citiem vārdiem sakot, faktiski ir bezpajumtnieks. Lokatora sieva Ilona (spēlē aktrises Marija Linarte vai Sabīne Tīkmane) savulaik apprecēja savu pasniedzēju cerībā, ka viņš nodrošinās pienācīgu dzīvi, bet tagad kioskā sapņo par Ameriku. (Vai varbūt — vispār par dzīvi, kaut arī izrādes autori Ilonai tiesības uz cilvēcisku dziļumu nav devuši, atstājot tikai «funkciju»: zāģēt Anatoliju.)
Ap Lokatoru savācas visādi deviņdesmito tipāži, kas mēģina uz viņa ādas izstiepties, — Jevgēnija Isajeva bārmenis Genādijs ar kriminālām saiknēm, krāsains trimdas pārītis — žurnāliste Velta aktrises Baibas Brokas personā un viņas krievus vairāk par visu nīstošais vīrs Arvīds (Kaspars Znotiņš). Un vēl ir Andra Keiša spēlētais Fēlikss, drusku noslēpumaina persona, kuras rosība atgādina kaut mazu, bet līdaku karūsu dīķī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.