Pirmais solis savas finansiālās situācijas uzlabošanā ir izdevumu apzināšana. Tikai pēc tam seko jautājums — ko darīt, lai turpmāk būtu labāk?
Pie baltas izklājlapas apsēžos kā pie baltas naudas bedres — tā, pārfrāzējot leģendāro Pērkona dziesmu, varētu raksturot sajūtu, kāda pārņem, pieķeroties savu personīgo finanšu revīzijai. Sākumā katrs mazais solītis var šķist biedējošs — atvērt internetbanku, lejupielādēt konta izrakstus par pēdējo gadu vai tos sagrupēt pēc maksājuma saņēmēja, lai uzreiz saprastu, cik pārskaitīts, piemēram, par īri vai hipotekāro kredītu. Un cik aizplūdis pārtikas piegādātāja kontā. Un tad to visu sistemātiski kārtot nu jau vairs ne tik tukšajā izklājlapā, tautā vairāk zināmā kā «ekselis».
Kāpēc ir tik grūti saņemties un godīgi ieskatīties savu ikdienas tēriņu akacī? «Divi galvenie iemesli — pašpārmetumi un bailes. Bailes, ka nāksies kaut ko mainīt,» saka finanšu un pārdošanas trenere Elīna Pelčere. Viņa privāti konsultē klientus par personīgo finanšu sakārtošanu un piekritusi arī dalīties ar naudas plānošanas tabulu, kādu ikdienā izmanto pati. «Vispirms saviem klientiem iesaku lielos mērķus saskaldīt sīkāk, savukārt iztērēto pareizināt ar 12 mēnešiem, lai saprastu, cik katrai izdevumu pozīcijai tērējam gada laikā.»
Saprotot, cik patiesībā iztērējam, var nākties secināt, ka vai nu jāpelna vairāk, vai kaut kas jāgriež nost. Vienā gadījumā tas var nozīmēt, piemēram, neērtu sarunu ar darba devēju, otrā — atteikšanos no ierastā komforta. «Tāpēc reizēm vienkāršākais ir būt sastingumā,» norāda konsultante.
Visbiežāk savu personīgo finanšu pārvaldību būtiski maina cilvēki, kuri nonākuši strupceļā — vai nu radušies pēkšņi neparedzēti izdevumi, vai krasi mainījušies ienākumi. «Reti kurš ir gatavs mainīties, jo ļoti kārojas ceļojumu vai, piemēram, mācības Amerikā,» nosaka Pelčere. Ja runa ir par naudu, cilvēkus lielākoties motivē pātaga, nevis burkāns, viņa sapratusi pēc pieredzes darbā ar klientiem. Turklāt, nenoliedzami, vismaz sākumā tāda kārtīga sava maciņa izkratīšana prasa arī laiku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.