Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks • IR.lv

Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks

Sāncensība starp brāļiem un Mārtiņa Meiera Jāzepu (centrā) ir iekodēta jau Reiņa un Kristas Dzudzilo radītajā spēles telpā. Publicitātes foto
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe

Raiņa Jāzeps un viņa brāļi Ineses Mičules inscenējumā ir izrāde ar katarses spēku

Ir diezgan viegli noformulēt, kāpēc izrādi uzskati par labu. Daudz grūtāk ir atklāt, cik personiskas domas un emocijas ir izraisījis iestudējums, kas paceļas pāri krietna, profesionāli padarīta darba mēram. Valmieras teātra pagaidu mājvietā Kurtuve iestudētā Raiņa traģēdija ir šis otrais gadījums, tāpēc, lai atvieglotu uzdevumu, pieturēšos pie režisora Eduarda Smiļģa savulaik izvirzītās ideāla teātra formulas — skaidrība, kaislība, vienkāršība.

Formas vienkāršība

Režisore pirmoreiz, ja nemaldos, ir strādājusi kopā ar māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo. Abu Dzudzilo radītā telpa gandrīz vienmēr ir savā ziņā slēgta un pašpietiekama ideja, ar kuru režisoram jārēķinās kā gatavu izrādes komponenti, un reizēm sadarbība pārtop par divām paralēlām «līnijām», starp kurām jālaipo aktieriem. Jāzepā un viņa brāļos telpa piešķir izrādei stingru konstrukcijas režģi, kurā pietiek gaisa dzīvai un mainīgai darbībai. 

Reiņa un Kristas Dzudzilo uzmanības centrā visbiežāk ir tukša telpa. Arī šoreiz Kanaāna ir pelēkas sienas un grīda ar stingri ģeometrisku rūtojumu un cipariem no 1 līdz 12 (bet vienpadsmitnieka, Jāzepa skaitļa, trūkst!). Tā atgādina par sacensības principu, ko var iemiesot peldbaseina vai vieglatlētikas arēnas celiņš vai intelektuālas spēles galdiņš. Sāncensība ir iekodēta šajā universā. Nevienas liekas detaļas. Tikai mikrofoni, kuru statīvi var kļūt par ganu nūjām vai ieročiem, bet paši balss pastiprinātāji — par vēstījumu ārpus ikdienas izpratnes: tā ar Tālivalža Lasmaņa Jēkaba muti runās Gars, svētījot vai nolādot katru no brāļiem. Savukārt otrajā, Ēģiptes daļā stikla (vai ziloņkaula) tornis nošķir Jāzepu gan no neredzamās pateicīgās tautas, gan maizi lūgt atnākušajiem brāļiem. 

Šajā tīrajā telpā īpaši izceļas augums kā gara mājvieta — ķermenis nespēj melot, un kailums padara tā pausto patiesību vēl nepārprotamāku.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu