Karš Ukrainā. 86. nedēļas galvenie notikumi
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 200 miljonu dolāru (189 miljonu eiro) apmērā. Beļģijas premjerministrs apliecināja, ka 2025. gadā Ukrainai piegādās F-16 iznīcinātājus, kā arī izveidoja 1,7 miljardu eiro lielu fondu no iesaldēto Krievijas aktīvu procentiem. Arī Vācija paziņoja par miljardu eiro lielu militāro palīdzību Ukrainai, kura saņems pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot, IRIS-T un tankus Gepard.
Krievijas spēki Doneckā veic ofensīvu pret Avdijivkas pilsētu, kas uz frontes līnijas atradusies kopš 2014. gada. Šī pilsēta ir šķērslis, kas neļauj okupantiem realizēt plašāko mērķi — iegūt kontroli pār Doneckas apgabalu.
ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē, no kuras tā tika izslēgta pērn pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Krievijas privātais militārais uzņēmums Redut vervē algotņus, arī bijušos Vagner kaujiniekus, secinājis britu militārais izlūkdienests. Šo grupējumu kontrolē un finansē Krievijas Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde. Iespējams, ka savervēti vairāk nekā 7000 cilvēku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.