Žurnāls Ir intervē diriģentu Sigvardu Kļavu, kura vadītais Latvijas Radio koris saņēmis britu mūzikas izdevuma Gramophone gada balvu. Tā akadēmiskās mūzikas pasaulē tiek pielīdzināta Oskara un Grammy balvām.
Kļava intervijā teic, ka mūzikai jābūt arī neizskaidrojamai, neizanalizējamai, ar noslēpumu: “Tādai, kuru klausoties, pat pieredzējušākais eksperts jūt emocionālu aizkustinājumu un lidojumu. Man šobrīd mākslā — ar to domāju dažādus žanrus, ne tikai mūziku — bieži trūkst pārdzīvojuma. Kultūra arvien vairāk kļūst par sociālu projektu. Kultūru ietekmē producenti, mārketings, dažādas ideoloģijas, un drīz ietekmēs arī mākslīgais intelekts. Tas mani satrauc, jo īsta māksla rodas tikai patiesos cilvēciskos pārdzīvojumos.”
Viņš uzsver, ka “latviešu profesionālie un amatieru kori iespaido kormūzikas tendences pasaulē. Veids, kā pie mums tiek auklēta kormūzikas tradīcija, ir unikāls, tai ir ļoti dziļš un solīds fundaments. Mūsu koru panākumi pasaulē nav dažu talantīgu mūziķu nopelns, bet daudzu paaudžu darbs, kurā iesaistīti komponisti, diriģenti, dziedātāji un klausītāji”.
Diriģentam ir kauns un pazemojoši runāt par mūziķu atalgojumu Latvijā, jo atalgojums ir liela problēma. “Es diriģēju ne pirmo gadu un esmu iemācījies sajust brīžus, kad mēs, mūziķi, esam viegli ievainojami vai pat nogalināmi. Laikam kultūras dzīves veidotāji ministrijās to nejūt, un mums ir jākliedz publiski. Ja mēs, mūziķi, esam atļāvušies atvērt muti, tad tiešām ir sūdi.” Kļava norāda, ka atšķirība atalgojumā ir vienkārši nepieklājīga, dramatiska. Turklāt jāņem vērā, ka mūsu mūziķi pasaulē tiek augstu vērtēti. “Mēs Latvijā visi dzīvojam kopā. Ja ir ekonomiskas ziepes, tās attiecas uz visiem. Mums jābūt kopā, jābūt solidāriem. Politiķiem jābūt solidāriem ar sabiedrību. Šobrīd tā nav.”
Visu interviju lasiet žurnālā Ir šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra