Diriģenta Sigvarda Kļavas vadītais Latvijas Radio koris saņēmis britu mūzikas izdevuma Gramophone gada balvu, kura akadēmiskās mūzikas pasaulē tiek pielīdzināta Oskara un Grammy balvām. Latviešu kormūzikā tas ir īpašs sasniegums
Par Gramophone balvu mēdz teikt, ka pat nominācija iespējama tikai reizi mūžā. Latvijas Radio koris, kura devīze ir «Daudzbalsīga vienbalsība», šo likumu jau sen lauzis, jo šī bija trešā reize, kad viņu sniegums nominēts prestižajai balvai.
Vai zināt, par ko domāja Sigvards Kļava, 4. oktobrī Londonā ar balvu rokās pozējot pasaules ietekmīgāko mūzikas izdevumu fotogrāfiem? Par to, ka viņam laukos palikusi nupat saskaldītas malkas kaudze, kuru nav paspējis sanest šķūnī, un tagad tā mirkst lietū. Tādi nu ir tie latvieši — asins vietā viņiem dzīslās plūst Virzas Straumēni!
Tomēr naktī pirms balvas pasniegšanas diriģents nav varējis aizmigt, jo rezultāti nebija paredzami līdz pēdējam brīdim, konkurence ļoti cienījama. Radio kora albums John Cage. Choral Works (mūzikas izdevniecība Ondine, 2022) tapis nevis pēdējos pāris gados, kā to rādītu kalendārs, bet visus aizvadītos 30 gadus, kopš Kļava kļuva par kora vadītāju. Katrs kora koncerts un ieraksts ir ceļazīme, uz kuru iets daudzu gadu garumā.
Ar balvu azotē burtiski nupat nolaidies uz dzimtās zemes, diriģents steidzas uz mēģinājumu un tad — uz mūsu interviju. Pēc pāris dienām koris atkal dodas ceļā, lai sniegtu septiņus koncertus Nīderlandē un Beļģijā. Viņš ironizē, ka reizēm citus pamāca, ka vajag dzīvot lēnāk, neskriet un nesteigties, bet pats dara pretējo. «Mūsdienu pasaule ir nežēlīgi ātra, tā prasa ātrumu. Dzīves spēlē vinnē nevis talantīgākie un gudrākie, bet tie, kuriem ir ātrākā reakcija. Arī lai izdzīvotu lielajā mūzikas spēles laukumā, jābūt ātram. Man tas nepatīk. Bet es gribu būt šajā spēlē.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.