6.—8. oktobrī Siguldā notiks Latvijā pirmais bērnu un jauniešu literatūras festivāls. Programmas veidotāji vēlas parādīt literatūras daudzveidību un veicināt lasītprieku
Bērnībā ilustratore un bērnu grāmatu autore Rūta Briede esot bijusi «neglābjama lasītāja». Radošo industriju uzņēmuma Story Hub īpašniecei Martai Kontiņai īpaši mīļas bija enciklopēdijas. Izdevniecības Liels un mazs vadītāja Alīse Nīgale sākusi lasīt, vēl atrazdamās dzemdību nodaļā, joko kolēģes. Savukārt režisors Jānis Znotiņš nevarēja iedomāties garlaicīgāku nodarbi un tā pa īstam sāka lasīt, tikai sākot studijas Latvijas Kultūras akadēmijā. Tagad visi četri ir apvienojuši spēkus, lai kopā radītu Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmu. Viņu sapnis ir lasoša un domājoša sabiedrība, kurā literatūra būtu tikpat ierasta sastāvdaļa kā sociālie tīkli un videospēles.
Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS 2021 rāda, ka Latvijas skolēnu lasītprasme pasliktinās: 6% ceturtklasnieku nesasniedz zemāko lasīšanas līmeni, bet lasīšanu pozitīvi vērtē tikai 16% aptaujāto skolēnu. Sarunās ar skolotājiem festivāla organizatori saklausījuši, ka nereti lasošie skolēni ar to neplātās, pat kautrējas. «No vienas puses, ir šie sarkanie karogi, bet, no otras, nedrīkstam aizmirst par lasītprieku,» saka Alīse Nīgale. Viņa uzskata, ka ir nepareizi runāt vispārinošā un draudīgā tonī — sak, bērni un jaunieši nelasa, visi pazudīs, un pasaule aizies bojā. «Tā nav! Tāpēc ir šis nosacītais festivāla sauklis — lasīšanai ir jābūt normālai. Tikpat normālai kā sēdēšanai tiktokā.» Un arī lasīšana planšetdatorā vai mazs tekstiņš par interesējošo tematu skaitās.
Tas nav tikai festivāls
Ceļu uz literatūras pilsētas statusu Sigulda sāka pirms diviem gadiem, piesakoties dalībai UNESCO Radošo pilsētu tīklā. Uzaicināja palīgā arī Story Hub. Starp iespējamiem virzieniem ceļā uz mērķi bija arī doma par festivālu, ko nu iedzīvinājis kultūras centrs Siguldas devons. «Lai gan šim festivālam ir dots literatūras vārds un visa centrā ir teksts, tajā pašā laikā tas ir par bērnu kultūru,» saka Alīse, atklādama, ka sarunās ar domubiedriem idejas par šāda festivāla nepieciešamību gaisā virmojušas jau sen. Programmas veidotāji grib parādīt literatūras daudzveidību. «Ļoti daudz kam uzrakstītais vārds ir sākums — tālāk to ilustrē, veido multimediju darbus, izrādes.»
Arī festivālā literatūra būs piedzīvojama ne tikai grāmatās, darbnīcās ar autoriem un tirdziņā, bet arī ilustrāciju izstādēs, izrādēs, komiksos, orientēšanās spēlēs, multimediju pastaigā un citās «mērcītēs». «Lasīšanai ir zīmogs — vientulīga, garlaicīga nodarbe. Tāpēc mūsu uzdevums ir parādīt, ka literatūras darbu var piedzīvot ļoti dažādos veidos,» saka Rūta Briede. Jau pirmajā festivāla gadā programmā iekļauti arī vairāki ārzemju viesi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.