Dati rāda, ka ne viss, ko par sevi domājām, joprojām ir patiesība
Reizēm gribas laiku, kurā dzīvojam, salīdzināt ar kārtīgu boksa treniņu. Tajā vienlaikus nākas uzmanīties gan no «aperkata», gan «džeba», gan sarežģītām sitienu kombinācijām. Plašāk tos visi pazīstam kā pandēmiju, kara šausmas, energokrīzi un inflāciju. Tie visi nāca kā spēcīgi nokdauni, pēc kuriem tikai ar lielu spēku iespējams piecelties, noorientēties un turpināt iesākto.
Ceļoties pēc tādas cīņas, cilvēks mainās, tāpēc ar Brand Capital pētījumā ievākto datu palīdzību centāmies saprast, vai un kā mainījies latvietis pēc visiem sitieniem un kritieniem. Pirmkārt, varam pārliecinoši teikt, ka latvietis Covid-19 ir atstājis sev aiz muguras. Saskaņā ar datiem ārpus mājas aktivitāšu un ceļošanas popularitāte ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī. Tomēr tā nav vienīgā pārmaiņa, ko novērojām. Brand Capital mudina mūs domāt, ka sitieni latvietim likuši stāties pretī vispārpieņemtiem stereotipiem par sevi. Vai tas nozīmē, ka stereotipiskais latvietis ir uz izmiršanas robežas?
Lepni par savu valsti
Populārs ir teiciens, ka latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, bet lielākais prieks ir cita tautieša neveiksme. Abus apgalvojumus gan liek apšaubīt pēdējie pētījuma dati. Latvieši vēl nekad nav bijuši tik lepni par savu zemi un Latvijas iedzīvotāju panākumiem. Proti, 71% sabiedrības norāda, ka jūtas lepni par Latviju un citu latviešu paveikto, kas ir augstākais rezultāts kopš 2017. gada, kad šādu jautājumu iekļāvām pētījumā. Skaidrojums tam, protams, tālu nav jāmeklē. Šā gada pavasaris un vasaras sākums bija patīkamu un valstiski nozīmīgu notikumu pilns. Hokeja komandas panākumu un Dziesmu un deju svētku saviļņojuma ietekmē sabiedrības mīlestību pret latvietību varēja novērot pat ar neapbruņotu aci. Tomēr gribas izcelt, ka lepnums slēpjas ne tikai skaistos vārdos. Salīdzinājumā ar pagājušā gada datiem par 8% krities to cilvēku skaits, kuri vēlētos emigrēt no Latvijas. Un vēl neticamāk — kopš pagājušā gada par 9% kāpusi vēlme maksāt nodokļus.
Kontekstā ar valsts mīlestību novērojām arī Latvijas sabiedrības pieaugošo gatavību aizstāvēt savu valsti konflikta gadījumā. Jau gandrīz trešdaļa no mums atzīst, ka uzbrukuma gadījumā mobilizētos valsts bruņotajos spēkos. Un kareivīgums tikai turpina augt pēdējos divos gados. Šogad arī pirmo reizi pētījumā iekļāvām jautājumu par obligāto militāro dienestu. Tā ieviešanu atbalsta 47,5% sabiedrības. Te gan jānorāda, ka atbalstam ir liela korelācija ar vecumu. 15—24 gadus vecu cilvēku vidū atbalsts ir tikai 38%, savukārt starp senioriem (60—74 gadi) dienesta ieviešanu atbalsta 59,4%.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.