Sākšu ar Post Scriptum iepriekšējai slejai. Šī ir tā retā reize, kad nemaz nebija žēl, ka otrdienas vakarā rakstītais ceturtdien jau «novecojis» — pa vidu trešdienā Saeima tomēr neievēlēja tiesāto miljonāru fanu Gunāru Kūtri par priekšsēdētāju. Atrada citu kandidātu turpat ZZS šūplādē — Daigu Mieriņu, kas ilgus gadus stūrējusi Carnikavas domi. Nevar gan teikt, ka ZZS viņai ir kaulu smadzenēs, jo agrāk kandidējusi arī no Tautas partijas, un vispār pašvaldībās jau biežāk partijas medī kandidātus, nevis otrādi. Pirmsvēlēšanu spurtā arī Mieriņa paguvusi saslavēt «saimnieku Lembergu» un nopelt ASV sankcijas. Nekas spožs, bet vismaz Valsts prezidentu neaizstāj cilvēks, kuram nemitīgi jāatvainojas, ka ir nepareizi saprasts.
Toties šajā numurā sastapsit cilvēkus, kuru vārdiem ir svars.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss kļuvis par Zeitenwende jeb vēsturiskā pagrieziena simbolu — Berlīne pusotrā kara gadā no pacifistiskas anekdotes pārvērtusies Ukrainas brīvības balstā.
Hosams Abu Meri no 90. gadu Libānas studenta izaudzis par veiksmīgu ārstu un tagad kā jaunais ministrs nosprauž ambiciozus mērķus veselības sistēmas uzlabošanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.