Skaitīt pa vienam • IR.lv

Skaitīt pa vienam

2
Režisors Džons Malkovičs katru Leopoldštates varoni pacēlis kā dārgakmeni prožektoru gaismā un atklājis kā unikālu vienumu. Saskaitījis katru likteni un padarījis neaizmirstamu. Foto — Marko Rass
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe

Lieliski aktieri, stipra dramaturģija un laikmeta izjūta — trīs vaļi, uz kuriem balstās Džona Malkoviča iestudētās Leopoldštates pasaule

Ja es būtu Džons Malkovičs, tad izvēlētos Toma Stoparda lugu Leopoldštate kaut vai tikai tādēļ, lai uztaisītu tieši tādu finālu: cits pēc cita nāk reiz plašās ģimenes cilvēki līdz pēdējam puisēnam, kamēr kāds no trim izdzīvojušajiem vienkārši nosauc vārdus un beigu punktus — Aušvica, Dahava, izdarījis pašnāvību. Bet, protams, neesmu Džons Malkovičs, un man nav ne jausmas, kāpēc viņam bijis svarīgs tieši šāds fināls. Taču trāpījums ir precīzs. Lai cik milzīga būtu katastrofa, lai cik tūkstošu dzīvību būtu aiznesis holokausts, traģēdijas mērogu aptvert var tikai ar prātu. Sirds sažņaudzas, ieraugot vienu. Konkrētu. Iznīcinātu. Dzīvi.

Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!


Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu