Dažu ministru izvēli grūti skaidrot ar valstiskiem apsvērumiem
Jaunās valdības konstrukcijas pamatā bija pieņēmums, ka Jaunās Vienotības un Progresīvo pārliecinošais vairākums turēs grožos Zaļo un Zemnieku savienību, kurai, kā teic valdības veidotāja Evika Siliņa, «nevar uzticēt» drošības un tiesiskuma jomas un kura arī nepretendē uz ārlietu, aizsardzības, iekšlietu un tieslietu ministru amatiem. Tas varētu strādāt, taču ar nosacījumu, ka JV un Progresīvie ir vienoti par pamatprincipiem. Valdības amatu dalīšanas process parādīja, ka tā nav.
Otrdien, kad tapa šis raksts, koalīcijas partneri bija vienojušies par valdības deklarācijas projektu, taču ministru amatus solīja izpaust vēlāk. Kā skaidroja «zemnieks» Viktors Valainis, «tiklīdz nosauc ministrus, tiek aizmirsts galvenais dokuments par valdības darāmajiem darbiem».
Tās, protams, ir muļķības. Darbi nedara paši sevi, un no ministra ir atkarīgs, kādi, kā un vai vispār notiek. Toties pat tikai viena amata pretendenta neoficiāla pieminēšana var mainīt atbildības jomu sadalījumu valdībā, kā parādīja Gunāra Kūtra virzīšana kultūras ministra amatam.
Vai tā bija vai nebija ZZS «specoperācija», lai, kā Latvijas Radio minēja tēlnieks Gļebs Panteļejevs, dabūtu par ministru Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Ojāru Spārīti, rezultātā Kultūras ministrijas vietā «zemniekiem» tiks naudīgā Klimata ministrija. Tātad specoperācija ir atmaksājusies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.